Ziemassvētki Sīrijā. "Ienest kaut nedaudz prieka bērnu dzīvē!"
Žans Šarls Putcolu - Vatikāns
Karā Sīrijā bojā ir gājuši ap 500 tūkstoši cilvēku, kuriem jāpieskaita arī tie, kuru dzīvības laupīja šogad, 6. februārī notikusī zemestrīce. Šādā kontekstā sīriešu kristīgās ģimenes gatavojas svinēt Ziemassvētkus. 22. decembrī maristu kongregācijas brāļi 1100 ģimenēm dāvinās komplektu, kurā ietilps viena vista, kilograms apelsīnu, kilograms ābolu un 30 olas. Tā varētu likties banāla dāvana, taču ģimenēm, kuras to saņems, tā nozīmē maltīti Ziemassvētku dienām. Alepo pilsētā maristu brālis Žoržs Sabe svinēs Ziemassvētkus kopā ar skautiem un viņu vecākiem. Intervijā Vatikāna Radio viņš atzīmē, ka Sīrijas bērni šodien ir kara bērni. Viņi karu ir pieredzējuši gan tiešā veidā, gan arī izjutuši tā sekas. Bērnu sirdī ir iesakņojušās bailes, ko vēl vairāk pastiprināja zemestrīce. Daudzi ir bijuši spiesti nemitīgi pārvietoties gan kara, gan dabas katastrofas dēļ.
Brālis Žoržs stāsta, ka bērniem Sīrijā ir nepieciešams iemācīt cieņu pret otru, pret tādu, kas ir atšķirīgs no viņiem, kā arī nest tiem cerību. “Ir jāmāca risināt konflikti bez vardarbības. Viņi domā, ka konfliktu var atrisināt, sitot otru, tajā skaitā ar rotaļlietām, kas izskatās pēc ieročiem. Viņi spēlē karu un izliekas mirstam. Tā ir trauma, kas dziļi iespiedusies katrā bērnā,” stāsta maristu brālis.
Vēl viena problēma, kas skar bērnus, ir sakņu zaudēšana. Karš liek atstāt mājas un ceļot no vienas vietas uz otru. Daudziem nākotne vairs nebūs Sīrijā. Viņi zina, ka viņu tuvinieki, vai draugi ir pametuši šo zemi un devušies citviet pasaulē. Tas atstāj destabilizējošu iespaidu uz bērnu personību, viņu izglītību un nākotnes redzējumu.
Kara laikā un arī zemestrīcē ir sagrautas daudzas skolas. Reliģiskās kongregācijas cenšas celt ne tikai akmens ēkas, bet veidot arī nemateriāla rakstura telpas, kur bērniem gūt prieku, spēlēties un atrasties drošībā. “Ir jāstrādā, lai viņus izglītotu, lai izglītotu mieram un izvairītos no jauniem kariem, kas iznīcina gan cilvēku, gan akmeni,” saka reliģiskais no Sīrijas.
Tuvojas Ziemassvētki. Kādi tie būs Alepo? Vigīliju maristu brāļi atzīmēs kopā ar skautiem un viņu vecākiem. “Es paļaujos uz lūgšanu, kas palīdz un dod spēku šajā Adventa laikā un Ziemassvētkos, lai neraugoties uz visu, saglabātu cerību un ienestu kaut nedaudz prieka katra bērna dzīvē,” saka brālis Žoržs.
Ko reliģiskie saka bērniem situācijā, kas ir ārkārtīgi delikāta, sarežģīta un smaga? Maristu kongregācijas piederīgais atzīst, ka dažreiz trūkst vārdu. Taču, gadās, ka pēc lūgšanas ir iespējams pateikt kādu cerības vārdu, viņus uzklausot, aicinot izrādīt pretimnākšanu otram, lai saprastu, ka arī citi cieš, daži pat vairāk, piemēram, veci ļaudis, kā arī citi bērni un ģimenes. “Es viņus aicinu iziet pretim nabadzīgajiem, tiem, kas ir izsalkuši, kuri ir vieni. Saku arī, lai viņi beidz žēloties, ka ir kara bērni, bet lai kļūst tādi bērni, kuri satiek pamestos, aizmirstos, kā arī, lai prastu izbaudīt svētku brīžus.”
Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte
