Armēnija: "Mieru, vairāk par visu vēlamies mieru!"

Inese Šteinerte - Vatikāns

Armēnija ir pirmā kristīgā valsts pasaulē, taču tai nākas turpināt cīņu par savu izdzīvošanu. Vairākus gadu desmitus ilgst konflikts Kalnu Karabahā, par kuras teritoriju atkārtojas periodiski kari starp Azerbaidžānu un Armēniju, spēcīgākie no tiem laikā no 1988. līdz 1994. gadam un šobrīd, kopš 2020. gada. Šī gada septembrī, pēc militārās ofensīvas, Kalnu Karabaha atkal nonāca Azerbaidžānas kontrolē. Teritorija ir palikusi gandrīz bez iedzīvotājiem. Vairāk nekā 100 tūkstoši no 120 tūkstošiem cilvēku bēga uz Armēniju.

Netālu no Turcijas robežas atrodas Gjumri – otra lielākā pilsēta Armēnijā. Šeit trīs klostermāsas no Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas kongregācijas rūpējas par bērnu patversmi, kurā šobrīd uzturas 30 bērni. Daudzi nāk tieši no Kalnu Karabahas. “Mēs zīmējam Betlēmes silītes, kopā gatavojam maltītes, rīkojam svētkus,” pirms Ziemassvētkiem pastāstīja māsa Narine. Vecgada vakarā ciemos tiek gaidīti ap 300 viesu, to skaitā bērnu tuvinieki un bijušie patversmes audzēkņi. Diemžēl, prieku aizēno bailes par jaunu kara uzliesmojumu. “Mēs neesam raduši dzīvot mierā,” nopūšas māsa Narine.

Bērnu patversmē darbojas psihologi, kas cenšas uzmundrināt izkaisīto ģimeņu bērnus. Lai arī Gjumri atrodas tālu no Kalnu Karabahas, karš par sevi atgādina visur. “Pilsētā varam redzēt karavīrus un cilvēkus, kuriem ir bijis jāatstāj savas mājas. Mēs vēlamies, lai bērni aizmirstu šo karu, taču tas nav viegli,” saka armēņu reliģiskā. Gaidot 2024. gadu, māsai Narinei ir tikai viena vēlēšanās – “Mieru, vairāk par visu vēlamies mieru. To vēlas visi un mēs par to lūdzamies”.