Raizes par humanitāro situāciju Kalnu Karabahā

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Azerbaidžānas uzsāktā zibensofensīva ir izraisījusi lielu satraukumu par humanitāro situāciju Kalnu Karabahas apgabalā. Pēc mēnešiem ilgās blokādes tā varētu vēl vairāk pasliktināties. Monsinjors Mikaels Bassale ir Austrumeiropas armēņu rita katoļu ordinariāta apustuliskais administrators. Intervijā Vatikāna Radio viņš pastāstīja par ārkārtīgi smagajiem bēgļu apstākļiem, norādot, ka Azerbaidžānas armija dara visu, lai neļautu armēņiem pārvietoties. “Pēdējo dienu laikā vairāk nekā 200 cilvēki tika nogalināti un 400 ir pazuduši”, viņš sacīja. Armēnija pagaidām tiek galā ar bēgļu plūsmu, taču resursu tāpat nepietiek, lai nodrošinātu visu nepieciešamo. Šobrīd pamatvajadzības tiek apmierinātas, tomēr ilgtermiņā situācija varētu pasliktināties.

Priesteris Bassale stāstīja, ka Caritas organizācija ir publicējusi ziņojumu, kurā izceltas samilzušās komunikācijas problēmas Kalnu Karabahā. Tūkstošiem cilvēku nevar atrast savus tuviniekus. Tie nezina, vai viņi ir dzīvi, sagūstīti vai miruši. Kritiskā stāvoklī ir arī infrastruktūras.

Pirmdien, 25. septembrī, Kalnu Karabahā uzsprāga degvielas uzpildes stacija. Sprādzienā guva ievainojumus aptuveni 300 cilvēki, daudzi gāja bojā un vismaz 100 ir pazuduši. Pie Armēnijas robežas tika novērotas garas automašīnu rindas. “Tagad, kad apgabalu ir okupējusi Azerbaidžāna”, sacīja Baznīcas gans, “visi Kalnu Karabahas armēņi varētu pamest reģionu, un, iespējams, viņi nekad nevarēs atgriezties savās mājās”.

Kalnu Karabahas krīze tiek risināta diplomātiskā ceļā. Armēnija cenšas atraisīties no sava līdzšinējā sabiedrotā – Krievijas un mēģina tuvināties Rietumiem. Par to liecina Baidena administrācijas delegātu vizīte. Tie pieprasīja, lai Baku dotu garantijas Kalnu Karabahas armēņiem. Tai pat laikā tiek stiprināta senā draudzība starp Turciju un Azerbaidžānu. Eiropa, Francijas un Vācijas vadībā, cenšas spēlēt vidutājas lomu starp Armēniju un Azerbaidžānu, savukārt Eiropas Savienība nosūtīja humanitāro palīdzību 5 miljonu eiro apmērā.

Pāvests Francisks sava pontifikāta laikā vairākkārt ir iestājies par mieru Kalnu Karabahā. 2020. gadā, kad Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība, kas ilga sešas nedēļas, Svētais tēvs 20. jūlijā, pēc lūgšanas “Kunga eņģelis”, atzina, ka ar satraukumu seko līdzi notikumu attīstībai reģionā. “Es lūdzos par ģimenēm, kas zaudējušas savus dārgos tuviniekus”, viņš sacīja. “Es ceru, ka, pateicoties starptautiskās sabiedrības aktīvai darbībai, kā arī atklātam dialogam un visu pušu labajai gribai, tiks panākts ilgstošs miers, kas šīm tautām ir tik ļoti nepieciešams”. Pēc tam pāvests tā paša gada rudenī atkārtoti aicināja panākt apgabalā mieru.

2021. gada Lieldienās, uzrunā pirms svētības “Urbi et Orbi”, Francisks sacīja: “Pasaulē joprojām ir daudz karu un daudz vardarbības! Lai Kungs, kurš ir mūsu miers, mums palīdz uzveikt kara mentalitāti! Lai Viņš dod visiem konfliktu gūstekņiem – sevišķi Austrumukrainā un Kalnu Karabahā – sveikiem un veseliem atgriezties pie savām ģimenēm, lai Viņš iedvesmo visas pasaules valdības apturēt jaunu bruņošanos sacensību”.

Uzreiz pēc tam, kad 2022. gada decembrī azerbaidžāņi nobloķēja Lačinas koridoru, kas ir vienīgā saikne ar Armēniju, un tādējādi izolēja aptuveni 120 tk. armēņu, pāvests atkal iestājās šī apgabala iedzīvotāju labā, sakot: “Es raizējos par situāciju Lačinas koridorā, Dienvidkaukāzā. Es īpaši raizējos par iedzīvotāju smagajiem humanitārajiem apstākļiem, kas ziemas sezonā var vēl vairāk pasliktināties. Aicinu visus iesaistītos censties cilvēku labā rast mierīgus risinājumus”.

Pāvesta pēdējais aicinājums panākt mieru Kalnu Karabahā izskanēja šī gada 20. septembra vispārējās audiences laikā. Svētais tēvs sacīja: “Vakar es saņēmu satraucošas ziņas no Kalnu Karabahas Dienvidkaukāzā, kur jau tā kritisko humanitāro situāciju tagad ir saasinājušas jaunas bruņotas sadursmes. Es no sirds aicinu visas konfliktā iesaistītās puses un starptautisko sabiedrību apklusināt ieročus un pielikt visas pūles, lai rastu miermīlīgus risinājumus cilvēku labā”.

Kalnu Karabaha līdz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam ietilpa Azerbaidžānas PSR sastāvā. Neraugoties uz to, ka starptautiskā sabiedrība to joprojām uzskata par Azerbaidžānas sastāvdaļu, armēņiem jau aptuveni 30 gadus tā skaitās neatkarīga armēņu republika. Lai gan visu šo laiku Azerbaidžāna nekontrolēja šo armēņu apdzīvoto reģionu, tomēr tā to uzskatīja par savu teritoriju. 2020. gadā Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība, kas beidzās ar pamieru. Šī gada 19. septembrī notika Azerbaidžānas armijas uzbrukums jeb tā dēvētā zibensofensīva pret Kalnu Karabahu, kā rezultātā armēņi, baidoties no nāves un represijām, pamet savas mājas un bēg uz Armēniju.