Polija: aicinājums atteikties no reibinošiem dzērieniem
Inese Šteinerte - Vatikāns
Polijas Bīskapu konferences komisijas atbildīgais darbā ar alkoholiķiem un narkomāniem minētos datus publicējis, tuvojoties augusta mēnesim, kas Polijā nu jau vairākus gadus ir veltīts sensibilizācijai pret alkohola un narkotiku lietošanas risku.
Gaidot Atturības mēnesi, bīskaps Bronakovskis uzsver, ka neviens šīspasaules ēdiens nespēj pabarot mūsu dvēseli un atvērt mūs mūžīgās dzīves dāvanai, kā vien Euharistija. “Diemžēl, ar raizēm vērojam, kā mūsu zemē miljoniem cilvēku svarīgākais ēdiens ir reibinošas vielas un navējošas atkarības,” raksta Baznīcas pārstāvis. Viņš aicina padomāt par šo patoloģiju cēloņiem un dramatiskajām sekām, ko tie izraisa ģimenē un sabiedrībā. “Paraudzīsimies uz asarām, kas riet pār to bērnu acīm, kuri ir spiesti dzīvot bailēs no saviem apreibinātajiem vecākiem. Paraudzīsimies uz māšu un tēvu asarām, kas raud par saviem alkohola varā nokļuvušajiem bērniem, un atcerēsimies tos, kuri raud tāpēc, ka atkarība ir paņēmusi viņu dzīvesbiedru,” aicina bīskaps Bronakovskis.
Par atturības apustulātu atbildīgais Polijas Bīskapu konferencē atzīmē, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir palielinājies alkoholiķu un narkomānu skaits, jo īpaši jauniešu vidū. Šo patoloģiju sekas nereti ir vardarbība ģimenē, bērni ar neārstējamām slimībām, kas piedzimuši mātēm alkoholiķēm, pašnāvības, autoavārijas. “Tāpēc šodien kā vēl nekad agrāk ir nepieciešamas radikālas pārmaiņas, kuru mērķis ir mērenība un atturība, kā arī atbildība, jo daudziem tas nozīmē izvēli starp dzīvību un nāvi,” teikts bīskapa vēstījumā Atturības mēnesī.
Polijas Bīskapu konferences loceklis norāda, ka atturība jāpraktizē ne tikai tiem, kurus skārušas atkarības, bet arī viņu ģimenes locekļiem, draugiem, radiniekiem, darba kolēģiem. Tikai šādā veidā, sniedzot konkrētu liecību, viņi spēs atkarībniekiem palīdzēt un atbalstīt viņu centienus atbrīvoties no ļaunā ieraduma. Tiek atzīmēts, ka vislielākie dzerāji atrodami tur, kur nav neviena, kas kalpotu par piemēru, ka var dzīvot bez alkohola. “Drosmīgs atturības liecinieks ir patiess draugs sev pašam un citiem,” teikts vēstījumā.
Ticīgajiem bīskaps atgādina, ka “būdami Jēzus mācekļi, visi esam aicināti liecināt, ka dzīve skaidrā ir svētība”. “Taču, būt par skaidras dzīves apustuļiem, nozīmē pretoties arī alkohola reklāmai, tai skaitā izdarot spiedienu uz masu medijiem un politiķiem, lai viņi maina bezatbildīgas, nāciju graujošas alkoholisko dzērienu tirgošanas sistēmu.” “Atturība ir arī Baznīcas atbildība, jo, ja vairāk ticīgo atteiksies no alkohola mīlestības uz Dievu un cilvēkiem dēļ, jo vairāk nedzērāju būs pieaugušo un jauniešu vidū,” apliecina bīskaps no Polijas.
Aicinājums attiecas arī uz ģimenēm, jo tām ir vissvarīgākā loma skaidra dzīves stila veicināšanā. Savstarpēja, patiesa, upurgatava laulāto mīlestība, neatlaidīgas rūpes par bērnu un jauniešu izglītošanu saskaņā ar Evaņģēlija mācību, ir vislabākā skaidrības skola. Ģimenei ir arī vislabākā terapijas forma, proti, nebeidzama mīlestība, kurai attiecībā uz alkoholiķiem jāprot būt arī stingrai, kamēr tie neuzsāk labošanās ceļu. Savukārt, sabiedrībai tiek atgādināts, lai nemitējas apzināties problēmas, kas saistās ar alkoholismu un lai konkrēti atbalstītu daudzās institūcijas un kopienas, kuras šai sektorā sniedz palīdzību.
Vēstījuma noslēgumā bīskaps Bronakovskis atgādina kardināla Stefana Višinska vārdus, kurš apgalvoja, ka dzeršanas pārvarēšanai ir jāsākas ģimenē, bet visai sabiedrībai, visai nācijai, Baznīcai un valstij ir jāsadarbojas no visa spēka, lai šo mērķi sasniegtu, jo “piedzērusies nācija jau ir noliekta uz ceļiem un sakauta, gluži tāpat kā dzērājs neapzinās savu cieņu un zaudē savu brīvību”.
