Kantalamessa nākamajiem mediķiem: "Tehnika nedrīkst aizstāt cilvēcisko saskarsmi"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Džemelli klīnikas universitāte atrodas Romā. Kardināls tajā pats savā laikā studēja un strādāja kā pasniedzējs Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Pāvesta nama sprediķotājs, vēršoties pie topošajiem ārstiem, mudināja viņus ne tikai iegūt zināšanas, bet arī rūpēties par savu sirdi, lai tādējādi labāk kalpotu cilvēkiem.
Runājot par savu kalpošanu, viņš pastāstīja, ka viņa aicinājuma sprediķot aizsākumi meklējami tieši šīs universitātes aulās. 1979. gadā viņš sajuta aicinājumu nomainīt augstskolas katedru pret kanceli, tas ir, pilnīgi nodoties Dieva valstības sludināšanai. Sākumā viņš nezināja, kā to īstenot, bet tad svētais Jānis Pāvils II viņu nominēja par Pāvesta nama sprediķotāju. “Man vajadzēja sākt sludināt Dieva valstību Vatikānā”, viņš atzina, aicinot jauniešus un semināristus tomēr nesekot viņa piemēram. “Nepametiet studijas, ja neesat droši, ka būtu saņēmuši citu aicinājumu”, sacīja Kantalamessa. “Pēc iespējas labāk izmantojiet tās iespējas, ko jums sniedz studijas universitātē. Tā ir privilēģija, par kuru mēs esam atbildīgi savā un sabiedrības priekšā”.
Kapucīnu tēvs, kardināls Kantalamessa, jau 41 gada garumā ir liecinieks pēdējo trīs pāvestu neiedomājamajai pazemībai. Viņi Adventa un Lielā gavēņa laikā katru piektdienu liek visu pie malas, lai, kā viņš teica, “ietu klausīties vienkārša katoliskās Baznīcas priestera sprediķus”. Vismaz līdz pagājušajam gadam, kad pāvests Francisks vēlējās viņu ieraudzīt Kardinālu kolēģijas locekļu sastāvā.
Uzrunājot studentus un docētājus, Kantalamessa pievērsās jēdziena “Svētā Sirds” nozīmei, jo šajā vārdā ir nosaukta minētā universitāte. Laikā, kad tā tika dibināta, bija ļoti dzīvs Jēzus Sirds godināšanas kults, kas, kā viņš atzina, protams, nav mazinājies arī šodien. Tas nav “pagātnes notikums”, bet ir aizvien “aktuāla realitāte”. Runa ir par augšāmcēlušā Kristus dzīvo un pulsējošo Sirdi. Mūsdienu civilizācijai, kurā dominē tehnika, ir vajadzīga šī sirds, ja vien negribam, lai mūsu pasaulē iestātos garīgais “ledus laikmets”. “Jau labu laiku tiek strādāts pie datora, kas ‘domā’ radīšanas”, teica kardināls, “taču līdz šim vēl neviens nav iedomājies par datoru, kas ‘mīlētu’, kas ļautos aizkustinājumam, kas izietu pretī cilvēkam ar sirdi, atvieglojot viņam iespēju mīlēt kā tiek atvieglota attāluma starp zvaigznēm un atomu kustības izrēķināšana un datu saglabāšana atmiņā”. Cilvēka mīlestības spēja, diemžēl, nekļūst stiprāka līdz ar viņa inteliģences un kognitīvo spēju padziļināšanos. Tieši pretēji, šķiet, ka pirmā vispār neko nenozīmē. Taču mēs zinām, ka būt laimīgam vai nelaimīgam ir atkarīgs ne tik daudz no tā, cik mēs zinām vai nezinām, bet no tā, vai mīlam vai nemīlam, vai esam vai neesam mīlēti.
Kardināls Kantalamessa ieteica Svētās Sirds Katoļu universitātes studentiem ne tik daudz censties “drudžaini” iegūt zināšanas, cik drīzāk augt mīlestībā, jo mīlestība ved pie kalpošanas. Tikai mīlestība glābj, kamēr zināšanas vienas pašas bez mīlestības var arī pazudināt – viņš brīdināja.
Svētās Sirds Katoļu universitāti 1921. gadā nodibināja franciskāņu tēvs Agostino Džemelli. Tā ir plaša mācību, medicīniskā un zinātniskās pētniecības iestāde, kuras centrs atrodas Milānā, bet filiāles – arī citās Itālijas pilsētās, tai skaitā, Romā. Universitātē studē vairāki desmiti tūkstoši studentu. Agostino Džemelli vārdā ir nosaukta arī slimnīca Romā, kurā ir ārstējušies vairāki pāvesti un kur 1993. gada 27. februārī mūžībā aizgāja bīskaps Vilhelms Ņukšs.
Svētās Sirds Katoļu universitāti 2005. gadā apmeklēja pāvests Benedikts XVI un atklāja jauno akadēmisko gadu. Uzrunā viņš sacīja: “Dārgie draugi, mēs nevaram nedomāt par tiem satraukuma un nemiera pilnajiem brīžiem, kurus pārdzīvojām pāvesta Jāņa Pāvila II slimības laikā, kad viņš tika ievietots šajā poliklīnikā. Tajās dienās „Džemelli” bija pievērsts visas pasaules skatiens. No slimnīcas palātas pāvests mums atklāja dzīves un ciešanu nozīmi, personīgi apliecinot kristīgā vēstījuma autentiskumu. Savā un daudzu cilvēku vārdā šodien gribu vēlreiz pateikties par jūsu sirsnīgo mīlestību un rūpēm”.
