Meklēt

Vatican News
Kāda katoļu draudze Sanktpēterburgā Covid-19 laikā Kāda katoļu draudze Sanktpēterburgā Covid-19 laikā 

Lūgšana ir lipīgāka par vīrusu

Maskavas arhibīskaps Paolo Pecci, tikko izveseļojies no Covid-19 slimības, pastāstīja par tās laikā gūto garīgo pieredzi – īpaši to, kas attiecas uz atgriešanos un kalpošanu tuvākajam.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Arhibīskaps, būdams dvēseļu gans, vienojas ticībā ar saviem ticīgajiem, kuri, tāpat kā daudzi citi šajā laikā, piedzīvo bailes un nedrošību. Viņš nāca klajā ar kādu īpašu iniciatīvu arī Baltkrievijas labā, proti, viņš lika visās Krievijas baznīcās uzsākt speciālu lūgšanu par mieru Baltkrievijā.

Covid-19 inficēto skaita ziņā Krievija ierindojas ceturtajā vietā pasaulē, ar vairāk nekā 2,5 milj. saslimušo un gandrīz 45 tk. mirušo. Vissarežģītākā situācija šobrīd ir Sanktpēterburgā, kamēr Sibīrijā un Kaukāzā stāvoklis pamazām uzlabojas. Arhibīskaps Paolo Pezzi pastāstīja, ka Baznīca šajā smagajā laikā dodas pie cilvēkiem. Ja slimnīcās piesardzības apsvērumu dēļ ienākt nav ļauts, tad tomēr garīgie gani apmeklē katoļticīgos, kuri to vēlas, mājās, lai apgādātu viņus ar sakramentiem un stiprinātu ar kopīgu lūgšanu.

Maskavas arhibīskaps piedzīvoja Covid-19 slimību arī pats personīgi. Jautāts par to, ko viņš gribētu teikt citiem slimajiem, kuriem šajā laikā jātiek galā ne tikai ar fizisko vājumu, bet arī bailēm, Paolo Pecci atbildēja: “Tuvums, ko mēs piedāvājam, nozīmē to, ka mēs vairāk ieliekam sevi Dieva rokās, ka mēs atkal apzināmies, ka esam radīti laimei”. Mēs neesam radīti, lai zināmu laiku pavadītu šīs zemes virsū, un ar to būtu viss. Mēs esam radīti, lai pavadītu šo laiku debesu tēvijas, kas mūs gaida, perspektīvā – viņš uzsvēra.

Arhibīskaps atzina, ka mēs nevaram izvairīties no bailēm, bet varam tās pārvarēt, ejot atgriešanās ceļu. Kā konkrētu soli viņš pats izvēlējās katru svētdienas vakaru raidīt kādu īsu domu ar svētību, lai palīdzētu uzvarēt bailes. Slimības laikā viņš daudz iemācījās. Pirmkārt, viņš apzinājās, ka katru dienu ir apzināti jālūdz sev atgriešanās dāvana. Otrkārt, veltot laiku pārdomām, studijām un lūgšanai, viņš saprata, ka bieži mums visiem, arī priesteriem un bīskapiem, draud briesmas iekrist sava veida aktīvismā jeb visu laiku kaut kur skriet un kaut ko darīt, pieejot visam, īpaši savstarpējām attiecībām, pārāk virspusēji. “Tādēļ šajā laikā manī radās lielāka vēlme iesaistīties attiecībās ar citiem, sevišķi, ar trūcīgākajiem”, sacīja Maskavas arhibīskaps.

Atsaucoties uz pāvesta Franciska Adventa pirmajā svētdienā izteikto ieteikumu būt pieticīgākiem, ieraudzīt tos, kuri ir mums līdzās, un lūgties ģimenē, arhibīskaps Pecci norādīja uz šī vēstījuma lielo nozīmi šajā laikā, kad gatavojamies Ziemassvētkiem. Viņš paskaidroja, ka būt pieticīgākiem nozīmē nevis kaut ko sev atņemt, bet – izmantot iespēju, lai koncentrētos uz kaut ko vairāk, tas ir, pa īstam gaidīt Kristus atnākšanu.

Kas attiecas uz tuvību, arhibīskaps atgādināja, ka mēs īsti nevaram gaidīt Kristu, ja neesam gatavi paskatīties viens uz otru citādāk. Tas ir aktuāli visai pasaulei, bet jo īpaši aktuāli ir Krievijai, kuras kaimiņzemēs plosās konflikti. Maskavas arhibīskaps minēja Baltkrieviju, Kaukāzu, kā arī, aicināja neaizmirst Ukrainu. Liela daļa Krievijas katoļticīgo nāk no šīm zemēm. Tādēļ ir vajadzīgs pozitīvs savstarpējs skatiens, piedošanas skatiens. Mums jāraugās uz otru cilvēku ar labestību.

Runājot par lūgšanu ģimenē, viņš pastāstīja, ka jau septembrī tika piedāvāts rīkot Dievmātes ikonas svētceļojumus pa visu Krievijas draudžu ģimenēm, un šī iniciatīva nes augļus. Daudzas ģimenes grib uzņemt ikonu savās mājās un kopā lūdzas. Tur, kur ierodas Dievmātes ikona, sapulcējas arī kaimiņi un radinieki, un visi kopā lūdzas Rožukroni un citas lūgšanas. Un tas viss “aplipina” – atzina Maskavas arhibīskaps, sakot, ka lūgšana ir “lipīgāka” par Covid infekciju.

15 decembris 2020, 09:41