Meklēt

Vatican News
Svētās Zemes ainava (Esdrelonas līdzenums) raugoties no Tabora kalna. Svētās Zemes ainava (Esdrelonas līdzenums) raugoties no Tabora kalna. 

Svētā Zeme: arheologi atrakuši senu bizantiešu baznīcu

Kafarkamas ciematā, Svētajā Zemē, arheologi atrakuši VI gadsimta bizantiešu baznīcas drupas. Izraēlas senatnes lietu pārvalde (Aia) sadarbībā ar Kinnereta universitāti 10 kilometru attālumā uz ziemeļaustrumiem no Tabora kalna atklāja dievnamu, kas ir sastāvējis no trim absīdām. Iespējams, ka tas veidoja daļu no kāda klostera kompleksa.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Senatnes piemineklis gaismā parādījās brīdī, kad šai vietā tika nolemts izveidot atpūtai paredzētas struktūras. Baznīca ir 12 metrus plata un 36 metrus gara. Centrālā un sānu navas ir bijušas izgreznotas ar mozaīkām. Dekorācijām izmantoti ziedu un ģeometriskie motīvi zilā, melnā un sarkanā krāsās. Starp pazemē atrastajiem priekšmetiem īpaši vērtīgs ir neliels, akmenī veidots relikvuārijs.

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā Kafarkamā tika atklāta cita baznīca ar divām kapelām, kas uzcelta, iespējams, VI gadsimta pirmajā pusē. Saskaņā ar Kinnereta universitātes profesora Moti Aviama domām, tā varētu būt ciemata draudzes baznīca, bet tikko atklātais dievnams veidot daļu no klostera.

Jaunais atklājums vēlreiz apliecina Kafarkamas ciemata nozīmi bizantiešu laikmeta kristietības vēsturē. Daži arheologi pagātnē izvirzīja hipotēzi, ka pašreizējais apdzīvotais centrs varētu būt daļa no senās Helenopoles, ko imperators Konstantīns uzcēla savas mātes Helēnas godam. Saskaņā ar citu hipotēzi, Helenopole atradās tur, kur šodien atrodas Daburijas ciemats.

“Mūsu pētījumu mērķis ir izzināt saikni starp Kafarkamas ciematu un apkārtējo reģionu,” stāsta profesors Aviams. “Ja Kafarkama bija nozīmīga senatnes pilsēta, kādas bija tās attiecības ar apkārtējiem ciematiem? Kāda saistība pastāvēja starp klostera iemītniekiem un visas apkārtnes iedzīvotājiem?”

04 augusts 2020, 14:41