Meklēt

Vatican News
Medbrālis un Sarkanā Krusta brīvprātīgais Andželo Pedone Medbrālis un Sarkanā Krusta brīvprātīgais Andželo Pedone  

Medbrāļi, kuri glāba dzīvības Bergamo

Itālis Andželo Pedone - Sarkanā Krusta brīvprātīgais, stāsta par savu pieredzi, strādājot pirmajās rindās kopā ar citiem mediķiem, kuri koronavīrusa kulminācijas laikā glāba dzīvības Bergamo pāvesta Jāņa XXIII vārdā nosauktajā slimnīcā. Ikdienā Andželo strādā par medbrāli Romas Džemelli klīnikā. Uz Bergamo, vienu no pilsētām, ko vīruss ir plosījis visnežēlīgāk, viņš devās tuvākmīlestības vadīts, lai piešķirtu spēku un cerību daudzajiem slimniekiem.

Marko Gverra - Vatikāns

Eņģelis Bergamo ellē - tā var raksturot ne tikai Andželo, bet arī daudzus citus medicīnas darbiniekus, kas visdramatiskākajos brīžos, netaupot ne kripatiņu savu spēku, par katru cenu centās glābt citu cilvēku dzīvības. Andželo Pedone ir 52 gadus vecs vīrietis, dzimis Apūlijā, Itālijas dienvidos. Kalpojot Sarkanā Krusta militārajā korpusā, viņš ir pabijis vairākās misijās, tai skaitā Afganistānā, migrantu glābšanas operācijās Vidusjūrā, bijis medicīnas darbinieku sastāvā vairākās nacionāla mēroga katastrofās, to skaitā zemestrīcēs Itālijas centrālajā daļā. 

Bezprecedentu situācija Lombardijas apgabalā

Andželo - medbrālis no Agostino Džemelli klīnikas Romā, vienmēr ir bijis gatavs sasniegt jebkuru vietu pasaulē, kur ir nepieciešama palīdzība cietošajiem. Un tomēr, tam, ko viņš pieredzēja pāvesta Jāņa XXIII dzimtajā Bergamo un viņa vārdā nosauktajā slimnīcā, medbrāļa karjerā nav bijis precedentu. "Briesmu situācija, no kuras glābjam cilvēkus, uzņemt tos uz kuģa, ir satraucoša, taču drīz vien viss nostājas savās vietās. Domāju, ka Bergamo attīstīsies līdzīgs scenārijs, taču tas bija kas pilnīgi cits," salīdzinot migrantu un Covid-19 pacientu glābšanu, stāsta Andželo. 

"Dažas mācību grāmatas būtu jāatliek malā, daudzās zināšanas, ko esmu guvis savā profesijā, nekam vairs nederēja, sastopoties ar Covid-19 un jo īpaši Lombardijā," turpina mebrālis. "Šeit vairs nedarbojās neviena shēma, ne protokols, ne vadlīnija. Šķita, ka ir pienācis gals pasaulei," saka Andželo, vienlaikus atzīstot, ka tas viss viņu ir bagātinājis gan no profesionālā, gan cilvēciskā viedokļa.

Tuvākmīlestības žesti, kas ir pārāki par pienākumu

Bergamo slimnīcā Andželo darbojās nevis pienākuma dēļ, bet žēlsirdības un savas katoliskās ticības vadīts. Ticība viņu mudināja izrādīt cilvēcisko tuvību un nest mierinājumu tiem, kas atradās tuvu nāvei. "Ejot no vienas palātas uz citu, skaitīju īsas lūgšanas par cilvēkiem, kas tajās cieta, taču nereti vien mana lūgšana nāca par vēlu, jo cilvēks, par kura izveseļošanos lūdzos, izrādījās jau miris. Priesteri nepaspēja piešķirt Slimnieku sakramentu visiem mirstošajiem," stāsta medbrālis. Gan viņš, gan citi mediķi mēguši apstāties pie kāda mirstošā gultas, lai paspētu no viņa atvadīties un noskaitīt lūgšanu. 

Visu medbrāļu un medmāsu ārkārtējais spēks

Medbrālis no Apūlijas ir bijis liecinieks gan milzīgajām sāpēm, gan drosmei un upurgatavībai, kas pandēmijas kulminācijas laikā raksturoja visu sanitāro personālu. Cīņa par dzīvību, nešķirojot pēc vecuma, vai iepriekšējā veselības stāvokļa vadīja visus medicīnas darbiniekus katru dienu. "Pilnīga haosa apstākļos redzēju milzu cilvēcību," stāsta medbrālis Andželo. "Beiguši darbu slimnīcā, mediķi steidzās pie slimniekiem mājās, pie tiem, kas cieta no hroniskām slimībām. Viņi strādāja gandrīz bez apstājas."  

"Esmu ļoti pagodināts, ka varu piederēt šai cilvēku kategorijai, kas atrotīja piedurknes, nebaidoties no riska, kas pastāvēja vienmēr," saka Andželo. Viņam, tāpat kā daudziem citiem, ir ģimene, sieva un bērni, kas palika mājās un kuri, varbūt, cieta vēl vairāk par pašu, apzinoties, ka viņš var inficēties. "Ja būtu plāns un nedaudz vairāk pazemības tad, kad vīruss vēl nebija izplatījies, varbūt mēs spētu izglābt vairāk dzīvību," ar nožēlu saka Sarkanā Krusta brīvprātīgais.

Cilvēciskā aspekta nozīme

Andželo izsaka milzīgu pateicību visiem saviem kolēģiem: "Joprojām šeit, Romā, redzu daudzus kolēģus, kuri strādā intensīvajā terapijā un kuru sejā ir palikuši drošības līdzekļu nospiedumi. Koronavīruss vēl nav beidzies! Džemelli klīnikas medbrālis ir pārliecināts, ka cilvēciskajai tuvībai ir tikpat liels spēks, cik terapijai, ko pielieto pacientu ārstēšanā. Jo īpaši tas tā ir šai brīdī, kad ir nācies satikt nobijušos cilvēkus, izrādīt viņiem savu tuvību kaut vai ar nelielu žestu. Slimniekiem tas ir nesis mierinājumu. Pie tam, ja cilvēks slimību pārdzīvo psiholoģiski mierīgāk, tad slimība vieglāk padodas ārstēšanai. 

Sarunas noslēgumā medbrālis Andželo vēršas pie autoritātēm lūdzot pievērst lielāku uzmanību visai sanitārajai sistēmai. "Mūsu sektoram visvairāk par visu ir nepieciešama piemērošana laika prasībām un tas ir iespējams tikai tādā sabiedrībā, kas ir pārliecināta par medicīnas lielo nozīmi," saka medicīnas darbinieks, kurš uz vienu no viskarstākajiem Itālijas un visas pasaules punktiem bija devies cīņā pret koronavīrusu. 

Tekstu publicēšanai latviešu valodā sagatavoja Inese Šteinerte

16 maijs 2020, 16:36