Meklēt

Vatican News
Priesteris Klints Reslers Priesteris Klints Reslers 

ASV: priesteris ierodas ticīgo mājās

Lūgšanas, svētība un priecīgi brīži draudzes locekļu mājās. Tāda šobrīd ir priestera Klinta ikdiena. Pēc savas iniciatīvas garīdznieks no Teksasas dodas pie ticīgajiem, kuri koronavīrusa pandēmijas dēļ nevar apmeklēt dievnamu. Ar to, kā noris šīs vizītes un kādas ir paša priestera atziņas, iepazīstināsim rubrikā "Stāsti".

Frančeska Sabatinelli - Vatikāns

Priesteris Klints Reslers šais dienās ir izvēlējies sev misiju nest Dievu tur, kur dzīvo ticīgie. Kopš pandēmijas trauksmes izsludināšanas Teksasas Svētās Brīnumainā medaljona Dievmātes draudzes prāvests kājām, aizlienētā mašīnā, vai uz velosipēda ierodas pie sev uzticētā ganāmpulka viņu mītnes vietās. Nav viegli uzturēt kopienas un draudzes vienotības garu tad, ja ir slēgtas baznīcas un nepastāv iespēja visiem kopā piedalīties Svētajā Misē. Tā kā ticīgie nevar nākt uz baznīcu, prāvests ir nolēmis iet pie viņiem, lai nestu tiem Dieva Vārdu, mierinājumu, un kā tas bija Palmu svētdienā, arī svētītu olīvzaru. "Tas, ko daru, man patīk," stāsta priesteris, "es varu iziet no mājām, atteikties no sēdēšanas pie datora un redzēt, kā klājas cilvēkiem." 

Svētība ticīgo mājās, ievērojot drošības noteikumus

Mājas vizīšu laikā tēvs Reslers skrupulozi ievēro sanitārās drošības noteikumus, sociālo distanci, nēsā sejas masku, atsakās no rokasspiediena,  taču pietiek ar draudzes gana klātbūtni, la ticīgos piepildītu miers un sejās atspoguļotos priecīgs smaids. Pēc tam priesteris dodas tālāk, pie citiem draudzes locekļiem. Ja baznīca ir un paliek par galveno tikšanās vietu ar Dievu, tēvs Klints dāvā iespēju satikt Viņu arī citādā veidā.

Arī Teksasā vīruss visvairāk ir ievainojis nabadzīgos

"Esmu apmeklējis vairāk nekā 300 mājas. Ticīgie stāsta par to, cik smags viņiem ir šis brīdis, cik grūti ir palikt ieslēgtiem mājās, vai doties uz darbu, dzīvojot nemitīgās bailēs," sarunā ar Vatikāna Radio atklāj priesteris no Teksasas. Inficējušos un mirušo skaita ziņā Amerikas Savienotās Valstis vīruss ir skāris vissmagāk. Līdz šim tiek rēķināts ap 600 mirušo un 22 tūkstošiem to, kam atklāts vīruss. Tāpat kā visur citur pasaulē, visvairāk no pandēmijas cieš nabadzīgās ģimenes. Ik dienas tām ir jācīnās gan ar vīrusa izraisītajām sekām, gan ar iztikas līdzekļu trūkumu. "Šeit dzīvo arī daudz spāniski runājošo ģimeņu, kurām ir grūti rast pieeju sociālajiem pakalpojumiem. Par laimi, pie mums darbojas Svētā Vincenta no Paulas savienība, kas šai ziņā daudz palīdz," stāsta priesteris.

Apmeklēt ticīgos mājās, nozīmē nest viņiem Dieva klātbūtni

Apmeklēt ticīgos mājās, nozīmē nest viņiem Dieva klātbūtni. Šī pieredze tēvam Klintam ir ļoti svarīga. Tādā veidā viņš "satiek Jēzu cilvēku sejās". "Svarīgas, protams, ir tehnoloģijas, elektroniskie līdzekļi. Draudzes locekļi augstu novērtē iespēju sekot Svētajai Misei Internetā, apmainīties tajā ar vēstulēm, taču tiešais kontakts, kopīga lūgšana, svētības saņemšana, man šķiet vēl nozīmīgāki," saka priesteris Reslers. Ticīgo apmeklēšana mājās dod iespēju redzēt daudz prieka viņu sejās, arī tāpēc, ka priestera klātbūtne ir Dieva klātbūtne, Baznīcas klātbūtne. "Tai brīdī prāvesta personā viņu mājās ir pabijis Dievs," ir pārliecināts draudzes gans.

Pandēmija Baznīcai prasa iziet, lai satiktu ticīgos

Tēvs Klints patiesībā ir licis atdzīvoties senai teksasiešu tradīcijai. XVIII gadsimtā lauksaimnieku faktorijās un rančos ieradās priesteris. Viņš atbrauca zirga pajūgā, vai pat atjāja tā mugurā, lai satiktu šeit dzīvojošos ticīgos. "Man zirga nav, bet ir velosipēds," saka priesteris Klints Reslers. Ideja par ticīgo apmeklēšanu mājās nobrieda viņa paša galvā, bet iniciatīvu atbalsta pastorālie darbinieki, organizējot šīs vizītes un sarunājot tikšanās laiku. Tāpēc tas ir komandas darbs. "'Mums visiem būtiska ir pāvesta vēsts, ko viņš dāvā universālajai Baznīcai. Šis ir brīdis, kas Baznīcai liek nepalikt mājās, bet, ievērojot visus drošības noteikumus, iziet ielās, lai satiktu cilvēkus. Mēs visi varam mīlēt tuvāko, visi varam sajust tuvākā sāpes un ciešanas, visi varam būt misionāri. Šis ir brīdis, kurā varam būt par Jēzus dzīvo klātbūtni cits citam," apgalvo priesteris Klints Reslers no Teksasas.

Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte 

29 aprīlis 2020, 17:20