Meklēt

Vatican News
Ilustratīvs attēls Ilustratīvs attēls  (AFP or licensors)

Etiopija: atrasta vērtīga kristīgās senatnes liecība

Etiopijas smilšainajā augstienē arheologu komanda ir atrakusi senu kristiešu baznīcu. Tas ir atradums, kas ļauj iegūt diezgan plašas zināšanas par vienu no senās pasaules civilizācijām un tās pārsteidzoši agro pievēršanos kristīgajai ticībai.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Starptautiskā zinātnieku grupa dievnamu ir atklājusi apmēram 48 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Aksūmas – aksumītu karalistes galvaspilsētas. Aksumītu karaliste bija pazīstama kā tirgotāju impērija, kas tika nodibināta pirmajā mūsu ēras gadsimtā. Tā dominēja pār lielu daļu Austrumāfrikas un Rietumarābijas teritorijas. Pamatojoties uz izrakumos atrastajiem priekšmetiem, zinātnieki ir secinājuši, ka baznīca celta IV gadsimtā – apmēram tai pašā laikā, kad Romas imperators Konstantīns I legalizēja kristietību. Tas notika 313. gadā, bet pats imperators kristīgo ticību pieņēma jau gulēdams uz nāves gultas 337. gadā.

Tātad, gandrīz 5000 kilometru no Romas, Etiopijā, kristietības izplatība ir sākusies vēl agrāk, nekā uzskatīts līdz šim. Arheologu atklājums liek domāt, ka jaunā reliģija šeit izplatījās ļoti strauji, pateicoties tāliem tirdzniecības ceļojumiem, kas Vidusjūru caur Sarkano jūru savienoja ar Āfriku un Dienvidāziju. Pašreizējie pētījumi palīdzēs labāk izgaismot laikmetu, par kuru līdz šim ir bijis maz informācijas.

“Aksūmas impērija bija viena no senatnes visietekmīgākajām civilizācijām, taču vēsturisko datu par to ir vismazāk,” atzīmē Džona Hopkinsa universitātes profesors, arheologs Maikls Harovers, kurš vadīja minēto ekspedīciju. Helina Voldekirosa, viena no ekspedīcijas dalībniecēm, Svētā Luisa Vašingtonas universitātes profesore, piebilst, ka Aksūma ir bijusi “savienojošs punkts”, kas Romas un vēlāk Bizantijas impērijai palīdzēja sasniegt tālas dienvidu zemes. Indijas okeāna piekrastes pilsētām no Vidusjūras zemēm tika piegādāti mājdzīvnieki, sudrabs, olīveļļa un vīns, bet mājās pārsvarā tika vesti dažādi eksotiski augļi un dzelzs.

Aksūmas impērijas noriets sākās VIII un IX gadsimtos, taču tās vara vēl saglabājās Etiopijas augstienē. Neraugoties uz to, ka Āfrikas Ragā sāka izplatīties islāms, minētās teritorijas iedzīvotāji bija cieši pārliecināti kristieši. Sākumā attiecības starp abām reliģijām bija mierīgas, bet laikā gaitā sāka iesakņoties naids. XVI gadsimtā Aksūmas karalistei uzbruka somāliešu un osmaņu karspēki, taču Etiopijas augstiene spēja pret tiem noturēties. Šodien apmēram puse etiopiešu ir Etiopijas Pareizticīgo Baznīcas Tevahedo locekļi. Agrāko gadsimtu kristieši bieži bija pakļauti vajāšanu riskam no Romas impērijas puses. Viņi bija spiesti praktizēt ticību privātā kārtā.

Arheologu uzmanību Etiopijas austienē, netālu no Eritrejas robežas, vispirms piesaistīja senie tempļi, kas šai apvidū tika būvēti vēl daudzus gadsimtus pirms Aksūmas karalistes nodibināšanas. Taču visnozīmīgākais atradums bija tieši minētā baznīca – masīvs, vairāk nekā 18 metrus garš un 12 metrus plats dievnams, kas celts romiešu baziliku stilā. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrastas daudzas vērtīgas vēstures liecības, tai skaitā akmens ar tajā iegravētu krustu un vārdu “godājams”. Atrakts arī daudz vīraka dedzināmo trauku. Vienā no dievnama sienām ir lasāms iegravējums “Kristu, esi mums žēlīgs!” Taču, kā stāsta profesors Harovers, atrastie priekšmeti liecina, ka aksūmiešu piekoptajā kristīgajā ticībā tai laikā vēl ir bijis daudz pagānisko elementu.

10 janvāris 2020, 15:02