Bezmaksas ieeja Romas katakombās
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Minētais temats tika izvēlēts, iedvesmojoties no pravieša Jonasa bibliskā tēla, kurš ir daudzviet atrodams attēlots katakombu mākslas darbos. Sestdien ieeja par brīvu ir Svētā Kaliksta, Svētā Sebastiana, Domicillas, Priscillas, Svētās Agneses un Svēto Marcelīna un Pētera katakombās.
Pontifikālās Sakrālās arheoloģijas komisijas vadītājs, kardināls Džanfranko Ravazi norāda, ka katakombas nav nekādi drūmie grausti, bet – noslēpumaina pasaule, kas paveras katram svētceļniekam un tūristam visā savā skaistumā un sniedz liecību par cilvēkiem, kuri ticēja Kristum un Viņa cerības vēstij.
Kas attiecas uz katakombu aizsākumiem, tie meklējami otrā gadsimta beigās un trešā gadsimta sākumā, pāvesta Zeferīna (199.-217. g.) pontifikāta laikā. Šis pāvests deva diakonam Kalistam, kurš pēc tam pats kļuva par pāvestu (217.-222. g.), uzdevumu uzraudzīt Apijas ceļa kapsētu, kurā bija apbedīti ievērojamākie tā laika pāvesti. Tradīcija apbedīt mirušos pazemē bija pazīstama jau etruskiem, ebrejiem un romiešiem, bet līdz ar kristietību radās daudz kompleksākas un plašākas pazemes kapsētas, kur būtu vieta visai ticīgo kopienai.
Senais šādu vietu apzīmējums "coemeterium" ir radies no grieķu valodas un nozīmē "dormitoriju" jeb "guļamzāli". Tādējādi tiek uzsvērta patiesība, ka kristiešiem apbedīšana ir nekas vairāk kā pagaidu stāvoklis, kurā tie atrodas gaidot augšāmcelšanos laiku beigās. Romā ir 60 katakombas. Daudz katakombu ir arī citās Lacio apgabala vietās un Apenīnu pussalas dienvidos.
