Mozambika – nabadzīga zeme ar lielām iespējām nākotnē
Inese Šteinerte - Vatikāns
1975. gadā šī zeme Āfrikas dienvidos ieguva neatkarību no Portugāles. Tūlīt pēc tam šeit sākās pilsoņu kara drāma. Konflikts ilga vairāk nekā 17 gadus, paņemot simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību un vairāk nekā 4 miljoniem liekot atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās.
1992. gadā Mozambikas Nacionālās pretestības grupa “Renamo” kļuva par politisku partiju. 1992. gada 4. oktobrī Romā šīs grupas līderis Alfonso Dhlakama un toreizējais Mozambikas prezidents Joahims Kissano parakstīja Miera līgumu. Liels nopelns miera panākšanā ir bijis Svētā Eģīdija kopienai.
No 2013. līdz 2016. gadam mieru Mozambikā atkal pārtrauca bruņotas sadursmes starp valsts armiju un “Renamo” karotājiem. 2014. gada pēcvēlēšanu periodu iezīmēja spriedze un vairākas vardarbības epizodes. Pēc komplicēta sarunu procesa šī gada 7. augustā ir izdevies parakstīt Vienošanos par Izlīgšanu, kurā ietverti arī demilitarizācijas, atbruņošanās un “Renamo” karotāju reintegrācijas noteikumi. Ceremonijā piedalījās Svētā Eģīdija kopienas delegācija Boloņas arhibīskapa Mateo Dzuppi vadībā. Mozambikas prezidents Filipe Ņjusi un “Renamo” līderis Ossufo Momade apņemas, ka abas puses mierīgā veidā piedalīsies prezidenta, parlamenta un vietējo provinču vēlēšanās, kas notiks šī gada 15. oktobrī.
Ekonomiskā ziņā Mozambika ir viena no visnabadzīgākajām zemēm pasaulē. Tajā ir ap 30 miljoni iedzīvotāju. 2016. gadā atklājās, ka valdība no starptautiskajām kredītinstitūcijām ir slēpusi vairāk nekā 2 miljardus dolāru lielus parādus, kas veda pie starptautiskā finansējuma atsaukšanas un pie augstas inflācijas valstī.
Mozambikas ekonomika balstās galvenokārt uz lauksaimniecību, bet tikai 15% agrāro rajonu iedzīvotāju ir pieeja elektrībai. Neraugoties uz šādu nabadzības scenāriju, Mozambikai netrūkst lielu iespēju. Bijušajai Portugāles kolonijai ir milzīgs enerģētiskais potenciāls, tā ir bagāta ar dabas resursiem, tai skaitā akmeņoglēm, titānu un dārgakmeņiem. 2011. gadā tika atklāti lieli dabasgāzes resursi. Lai izmantotu šo potenciālu, ir vajadzīgas nozīmīgas investīcijas. Ja tādas atrastos, tad saskaņā ar dažādu ekspertu aprēķiniem, 2025. gadā Mozambika varētu kļūt par otro svarīgāko dabasgāzes piegādātāju pasaulē. Pie tam, ja izdotos pārvarēt korupciju un nabadzību, šī zeme drīz vien kļūtu par vienu no Āfrikas kontinenta ekonomiskās atdzimšanas virzošajiem spēkiem.
Diemžēl, pēc dabasgāzes atradņu atklāšanas Mozambikas ziemeļos, ir radušies jauni draudi valsts stabilitātei. Kabo Delgado reģionā pēdējo mēnešu laikā ir pieredzētas vairākas vardarbības epizodes un kaujasdarbība. Tiek lēsts, ka par to ir atbildīgs islāma radikālais grupējums “Shebabs”, kas nāk no citām zemēm.
Mozambikai nākas rēķināties arī ar augstu analfabētisma līmeni, AIDS un narkomāniju. Smagu triecienu vietējai sabiedrībai un tās ekonomikai ir nodarījuši cikloni Idai un Kenneth, respektīvi, šī gada 13. martā un 25. aprīlī. Tajos bojā gājuši ap 600 cilvēki. Milzīgās lietusgāzes ir izpostījušas simtiem tūkstošu hektāru kultivējamās zemes. Ciklonu rezultātā vairāk nekā 73 tūkstoši cilvēku palikuši bez pajumtes.
Katoliskā Baznīca Mozambikā sastāv no 6 miljoniem kristīto, jeb 28% valsts iedzīvotāju. Liela daļa cilvēku, jo īpaši laukos, turpina piekopt tradicionālos Āfrikas kultus. Gandrīz piektā daļa mozambikāņu pieder islāma reliģijai. Musulmaņi dzīvo pārsvarā valsts ziemeļos un okeāna piekrastē. Kristieši ir koncentrējušies galvenokārt dienvidos un lielākajās pilsētās. Mozambikas Bīskapu konferencē ir apvienojušies trīs arhidiecēžu-metropoļu un deviņu sufragāndiecēžu bīskapi. Mozambikas Bīskapu konference veido daļu no Āfrikas un Madagaskaras Bīskapu konferenču simpozija, kā arī no Āfrikas Dienvidu daļas bīskapu starpreģionālās asamblejas. Šobrīd Mozambikas Bīskapu konferenci vada Xai-Xai bīskaps Lucio Andriče Muandula.
