Cerca

Vatican News
2018.10.13 Monsignore Pezzi Maskavas arhibīskaps Paolo Pecci 

Krievija: Maskavas arhidiecēze spriež par draudžu nākotni

“Mūsu draudžu nākotne” – tā saucas dokuments, ko izdevusi Maskavas arhidiecēze. Laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada martam tā ir izpētījusi draudžu situāciju, kas ir atspoguļota šai dokumentā un kas tiek aplūkota arī VI pastorālajā konferencē Viļņā. Lietuvas galvaspilsētā šais dienās ir pulcējušies ap simts priesteru, reliģisko ordeņu locekļu un laju no trim Maskavas arhidiecēzes rajoniem. Viļņa par tikšanās vietu ir izvēlēta tāpēc, ka Maskavas diecēzei joprojām trūkst ēkas, kurā vienlaikus varētu sapulcēties visi dalībnieki.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Pēc Maskavas arhibīskapa Paolo Pecci ierosmes ir nolemts “radikāli pārveidot draudzes un kopienas, vadoties pēc atvērtības gara, tuvākajam izrādītas pretimnākšanas un evaņģelizācijas”. “25 gadus pēc Maskavas arhidiecēzes struktūru atjaunošanas, Katoliskā Baznīca Krievijā ir ienākusi jaunā savas attīstības fāzē,” teikts dokumentā par draudzēm. Pirmajā posmā notika aktīva un intensīva izaugsme, nepieciešamo apstākļu izveidošana normālai ekleziālajai dzīvei. Bija lielas cerības par strauju atdzimšanu. 2002. gada 11. februārī tika izveidotas 4 diecēzes Krievijā. Sekoja nākamais posms, kurā notika atdzimšanas periodā izveidoto struktūru apstiprināšana, kā arī pārdomas par to, vai tas, kas ir izveidots, patiešām atbilst vietējās Baznīcas realitātei, un cik lielā mērā tiek veikta citu zemju Baznīcu imitācija, kas tikai daļēji atbilst vietējiem apstākļiem.

Trešais Krievijas Katoliskās Baznīcas dzīves posms atbilst šodienai, un tajā tiek izjusta nepieciešamība no ticības saglabāšanas pāriet uz sludināšanu. Ir nobriedusi apziņa, ka nepietiek ar lielākiem pūliņiem vien, bet ir jāpielieto radikāli atšķirīgi pūliņi, jāpieņem citāda paradigma, kurā uzsvars tiek likts nevis uz ekleziālo struktūru saglabāšanu, bet gan uz priecīgu Jēzus Kristus vēsts sludināšanu.

Maskavas arhidiecēzes plašajā teritorijā ievērojami atšķiras kultūras, ekonomiskie un reliģiskie apstākļi, un katra draudze tiem piemērojas savā, atšķirīgā veidā. No pētījuma, kas veikts draudzēs, izriet, ka ne tikai laju, bet arī klēra vidū trūkst izpratnes par Baznīcas reālo situāciju, par tās problēmām, izaicinājumiem, esošajiem resursiem un iespējām. Dokumentā teikts, ka, piemēram, kristīgā iniciācija tiek vairāk orientēta uz ticības satura zināšanu nekā uz nobrieduša un atbildīga ticīgā formāciju.

Kas attiecas uz klēru, graduāli sarūk priesteru un reliģisko skaits, kas pārsvarā ir nākuši no ārzemēm. Trūkst formācijas, kas atbilstu kalpojuma Krievijā specifikai. Sarūk arī cerība par pietiekamu skaitu garīgo paaicinājumu uz vietas. Dokumentā atzīmēts, ka laji, savukārt, ir raduši dzīvot ar “patērētāja attieksmi”, nejūtot atbildību par savu devumu Baznīcai. Tāpat trūkst saziņas starp draudzēm, uzticības dialoga starp priesteriem un lajiem.

Maskavas arhidiecēzes dokumentā par draudzēm ietverti 4 nozīmīgi punkti – situācija draudzē saskaņā ar misionāro paaicinājumu;  formācija evaņģelizācijas veikšanai; draudzes misija sabiedrībā un draudzes materiālā dzīve.

Dokumentā ir izcelta arī dialoga nepieciešamība ar Pareizticīgo Baznīcu, tās hierarhiju un atsevišķām kopienām. Tiek atzīmēts, ka “neraugoties uz Krievijas Federācijas Konstitūciju, kurā tiek garantēts valsts laiciskums, nevar neievērot, ka pareizticība kļūst par “valsts reliģiju”. “Šai gaismā Katoliskā Baznīca ir aicināta runāt par sirdsapziņas un reliģijas brīvību,” apliecināts dokumentā. Visbeidzot, tajā tiek norādīts arī uz masu mediju izmantošanu par misijas instrumentu.

19 jūnijs 2019, 17:13