ANO pieņem rīcības plānu par reliģiskā kulta vietu aizsardzību
Inese Šteinerte - Vatikāns
Atsaucoties uz reliģiskās brīvības normām, arhibīskaps Auza atgādināja Universālās Cilvēktiesību deklarācijas 18. punktu, kurā teikts: “Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, brīvību pieņemt reliģiju, vai pārliecību pēc savas izvēles, un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski, vai nošķirti piekopjot kultu, izpildot reliģiskas, vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.”
Cits nozīmīgs norādījums par reliģijas brīvību ir rodams Starptautiskajā Civilo un politisko tiesību paktā. Tā 18. punktā lasām: “Nevienu nedrīkst pakļaut piespiešanai, kas mazinātu viņa reliģijas vai pārliecības brīvību, vai brīvību pieņemt reliģiju, vai pārliecību pēc savas izvēles. Brīvībai nodoties reliģijai, vai pārliecībai var būt vienīgi tādi ierobežojumi, kas noteikti likumā un nepieciešami sabiedriskās drošības, kārtības, veselības un morāles, kā arī citu personu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai.”
Arhibīskaps Auza apgalvoja, ka ANO rīcības plāns par reliģiskā kulta vietu aizsardzību ir solis, kas tiek sperts pareizajā virzienā. Vatikāna sūtnis atgādināja pāvesta Franciska un Al Azharas lielā imama Ahmeda Al Taijeba vārdus, kas adresēti valstu valdībām un ticīgajiem visā pasaulē. Dokumentā par Cilvēku brālīgumu viņi ir ierakstījuši: “Kulta vietu – tempļu, baznīcu un mošeju aizsardzība ir pienākums, ko uzliek reliģijas, cilvēciskās vērtības, kā arī starptautiskie likumi un konvencijas. Katrs mēģinājums uzbrukt kulta vietām, vai tās apdraudēt ar atentātiem, eksplozijām un demolēšanu, ir novirze no tā, ko māca reliģijas, kā arī nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums.”
Arhibīskaps Bernardito Auza pavēstīja, ka viņa vadītā Svētā Krēsla delegācija gaida, lai rīcības plāns par reliģiskā kulta vietu aizsardzību tiktu balstīts uz reliģiskās brīvības pamattiesību likumu un uz iespēju mierā un drošībā piekopt savu ticību. “Sagaidām, lai rīcības plāns ne tikai nosoda terorismu visās tā formās, bet arī uzbrukumus kulta vietām un ideoloģijas, kas uz šādu rīcību pamudina. Sagaidām, lai atkārtoti tiktu pieprasīta valstu atbildība veicināt visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, neraugoties uz viņu reliģisko un etnisko identitāti.”
Svētā Krēsla pastāvīgais novērotājs ANO piebilda, ka rīcības plānā ir jāizceļ dialoga un tikšanās kultūras nepieciešamība, ko raksturo savstarpējs respekts un otra pieņemšana. Efektīvam rīcības plānam ir jākļūst par reliģiskajiem un politiskajiem līderiem, kā arī ekstrēmistiem un fundamentālistiem adresētu apelāciju, lai tiktu izbeigta Dieva vārda izmantošana slepkavību, izraidīšanu, terorisma un apspiešanas attaisnošanai.
