Meklēt

Protests pret nāves kultūru Protests pret nāves kultūru  

Turpinās cīņa par Vensāna Lambēra tiesībām uz dzīvību

Lambertu ģimenes advokāts uzsvēra, ka šodien pasaules acu priekšā notiek Francijas vēsturē pirmā legālā eitanāzija.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pirmdienas, 20. maija, rītā franču ārsti 42 gadu vecajam Vensānam Lambēram atvienoja mākslīgās ēdināšanas zondi. Tās pašas dienas vakarā Parīzes tiesa izskatīja Lambēra vecāku apelācijas sūdzību un lika Reimsas klīnikas personālam atsākt smagi slimā pacienta ārstēšanu un uzturēšanu pie dzīvības. Pēc 2008. gadā notikušās motocikla avārijas pacients atradās minimālās apziņas stāvoklī. Lai gan pilnībā paralizēts, tomēr viņš nebija pieslēgts mākslīgās elpināšanas aparātam. "Vensāns dzird un jūt. Viņš raudāja, kad pastāstījām par ārstu lēmumu", sacīja vīrieša vecāki, kuri līdz beigām pretojās sava dēla eitanāzijai.

Cīņa par Vensāna Lambēra tiesībām uz dzīvību iesākās 2013. gadā, kad ārsti pirmo reizi mēģināja pārstāt viņu mākslīgi barot. Šādam lēmumam stingri pretojās vecāki. Viņu pusē nostājās arī vairāki desmiti ārstu, kuri specializējas slimnieku ar smadzeņu traucējumiem ārstēšanā. Viņi atgādināja, ka Lambērs nav pieslēgts ne mākslīgās elpināšanas, ne arī citiem dzīvību uzturošiem aparātiem. Slimnieks atrodas minimālā apziņas stāvoklī, nevis komā, spēj norīt, reaģē uz apkārtējo vidi, mirkšķina acis, raud, jūt sāpes. Viņš tikai tiek ēdināts caur nazogastrālo zondi.

Pirmdien pie klīnikas, kurā ievietots vīrietis, notika protesta mītiņš. Tā dalībnieki pieprasīja, lai ārsti neīstenotu lēmumu ļaut viņam nomirt bada nāvē. Ar līdzīgu vēstījumu Vensāna vecāki vērsās pie Francijas prezidenta, kurš tā arī neatbildēja uz viņu vēstuli. Ārstu lēmumu nosodījuši arī franču bīskapi, norādot, ka tas "atklās ceļu uz eitanāzijas legalizāciju". Šajā lietā izteikušies gan ANO pārstāvji, gan pāvests Francisks, atgādinot, ka katram cilvēkam pienākas cieņa un tiesības uz dzīvību. Viņš pieprasīja, lai ikviens slimnieks tiktu ārstēts atbilstoši tā veselības stāvoklim, pastāvīgā kontaktā ar pacienta ģimeni. "Lūgsimies par smagi slimajiem cilvēkiem. Dzīvība ir Dieva dāvana, tāpēc sargāsim to no ieņemšanas brīža līdz pat dabiskai nāvei. Nepakļausimies atmešanas kultūras ietekmei!" – 20. maijā mikroblogošanas vietnē Twitter aicināja pāvests.

Pirmdienas rītā Vensānam tika atvienota nazogastrālā zonde un sistēma. "Skandālu rada fakts, ka vecākiem bija aizliegts atvadīties no sava mirstošā dēla", saka Žans Palotē, Lambēru ģimenes advokāts. Viņš uzsvēra, ka šodien pasaules acu priekšā notika Francijas vēsturē pirmā legālā eitanāzija. Vienā no pēdējiem video ierakstiem redzama māte, kura mierina Vensānu, sakot: "Neraudi, es esmu tev līdzās, blakus ir arī tētis".

Reimsas arhibīskaps pauž neizpratni par to, ka, neraugoties uz vecāku nemitīgiem lūgumiem, ārsti atteicās nodot pacientu iestādei, kas specializējusies šādos gadījumos. Francijā šādu slimnieku ir aptuveni 1500. "Spēle ir par cilvēces godu, kas nevar pieļaut, ka viens no tās locekļiem nomirtu no bada un slāpēm", saka arhibīskaps. "Atļaut slimniekam nomirt tikai tādēļ, ka terapija ir pārāk dārga, vai ka viņa dzīvei nav īpaši lielas vērtības, nozīmē, ka mūsu civilizācija ir beigusies". Starptautiskā organizācija par dzīvību ceļ trauksmi, ka Lambēra bada nāve ir kārtējā satraucošā zīme, kas norāda uz nepieciešamību aizstāvēt cilvēka dzīvību.

21 maijs 2019, 13:00