Skopje – Ziemeļmaķedonijas pilsēta, kurā piedzima Māte Terēze
Inese Šteinerte - Vatikāns
Skopje bija apdzīvota jau tālā senatnē. Tā vienoja Mazāzijas, Vidusjūras un Centrāleiropas kultūras. I gadsimtā pēc Kristus seno apmetni, ko pazina ar nosaukumu “Skupi”, pārveidoja un nostiprināja Romas impērija. 395. gadā pilsēta nonāca Bizantijas impērijas, Bulgārijas impērijas un vēlāk Serbijas kontrolē. 1392. gadā Skopji iekaroja turku osmaņi, kas šeit valdīja līdz pat 1912. gadam, kad Balkānu karos to uzvarēja Serbija.
1963. gada 26. jūlijā lielu daļu pilsētas izpostīja zemestrīce. Tās rekonstrukciju vadīja slavens jāpāņu arhitekts Kenzo Tange. Nozīmīgākie objekti Skopjē ir bizantiešu imperatora Justiniana VI gadsimta Kales cietoksnis augstākajā pilsētas pakalnā, VI gadsimta akmens tilts pāri Vardaras upei, XVI gadsimta Pulksteņa tornis, Feodāļu tornis, akvedukts, Vecais tirgus, senais turku kvartāls “Daut Pasha Hammam”, senā turku pirts, kurā šodien atrodas Nacionālā mākslas galerija, Maķedonijas laukums ar lielu Aleksandra statuju, vecā dzelzceļa stacija, kurā ierīkots zemestrīces postījumu atceres muzejs. Skopjē ir daudzas vēsturiskas mošejas un pareizticīgo baznīcas. Vodno kalna galotnē paceļas Tūkstošgades krusts, kas šeit uzsliets 2002. gadā par godu kristietības 2000 gadiem.
Skopje var lepoties ar visā pasaulē pazīstamo svēto – Agnesi Gondži Bojadžu, Kalkutas Māti Terēzi, kas šeit piedzima un dzīvoja, līdz devās uz Indiju. Viņas vecāku mājā ir ierīkots muzejs ar nelielu kapelu.