Sofija un Plovdiva – Bulgārijas pilsētas, ko apmeklēs pāvests
Inese Šteinerte - Vatikāns
Šobrīd šeit dzīvo 1 miljons 323 tūkstoši ar pusi iedzīvotāju. Šī vieta ir bijusi apdzīvota jau vismaz četrus gadu tūkstošus pirms Kristus un savulaik saukta par Serdiku. I gadu tūkstotī pirms Kristus to okupēja Romas konsuls Krakss. 343. gadā pašreizējās Bulgārijas galvaspilsētā uz koncilu sapulcējās 170 bīskapi. Koncilā tika nosodīta ariāņu herēzija. 441. gadā pilsētu izpostīja huņņu valdnieka Atilas karaspēks, bet gadsimtu vēlāk to atjaunoja Bizantijas imperators Justiniāns. Pēc vairākkārtējas slāvu okupācijas, 809. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1018. gadā – bizantieši. 1194. gadā pilsēta tika iekļauta otrās bulgāru valdīšanas sastāvā. Tikai 1329. gadā pirmoreiz pilsētu sāka saukt par Sofiju. 1396. gadā to okupēja turku, bet 1878. gadā atbrīvoja krievu karaspēks. 1879. gadā Sofija tika pasludināta par Bulgārijas hercogistes galvaspilsētu.
Viens no galvenajiem apskates objektiem Sofijā ir Aleksandra Ņevska bizantiešu stila pareizticīgo katedrāle. Tā ir uzcelta XIX gadsimta beigās par piemiņu 200 tūkstošiem krievu kareivju, kas ir gājuši bojā Bulgārijas brīvības cīņās. Nozīmīgs objekts ir arī Svētās Sofijas VI gadsimta bizantiešu baznīca. Tā ir uzcelta pēc imperatora Justināna vēlēšanās. Baznīca nosaukta “Dievišķās gudrības” vārdā. Interesanta ir paleokristiešu laika būve – Svētā Jura baznīca. Tā tiek uzskatīta par vissenāko kristiešu celtni, kāda ir uzcelta šai pilsētā. Freskām bagāta ir Bojana baznīca Vitoša kalna pakājē. Kopš 1979. gada tā atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Citas nozīmīgas celtnes Sofijā ir 1981. gadā atklātā Kultūras pils, kas ir viena no lielākajām kongresu vietām Balkānos, Termu pils, kas uzcelta par godu cara Ferdinanda laulībām XX gadsimta pašā sākumā, neobaroka stilā celtais Nacionālais teātris, Nacionālā galerija un citas.
Sofijas-Plovdivas katoļu diecēze, kas nodibināta 1979. gadā, aizņem 80 tūkstošus kvadrātkilometru. Šeit dzīvo 5 miljoni iedzīvotāju, no tiem 33 tūkstoši ir katoļi. Diecēze iedalīta 18 draudzēs, kurās strādā 39 priesteri, no tiem 14 religisko ordeņu un kongregāciju locekļi. Diecēzē darbojas arī 20 reliģiskās māsas. Pēdējā gada laikā 458 cilvēki ir saņēmuši Kristības sakramentu.
Sofijas-Plovdivas diecēzes bīskapa sēdeklis atrodas Plovdivā, pilsētā, ko pazīst arī ar tās seno nosaukumu Filipopole. Tā ir otrā lielākā pilsēta Bulgārijā ar 365 tūkstošiem iedzīvotāju. Plovdiva atrodas Maricas upes krastos un ir nozīmīgs industriālais, komerciālais, zinātniskais un kultūras centrs visā Balkānu reģionā. Tā ir vēsturiskā Trāķijas galvaspilsēta, viena no vissenākajām Eiropā, senāka par Romu, Atēnām un Konstantinopoli. Bijusi Trojas un Mikēnu laikabiedre. Pilsētas attīstība ir saistīta ar Maķedonijas valdnieku Filipu, romiešu laikā – ar imperatoriem Trajanu un Marku Aurēliju. Vēlāk cita pēc citas nomainījās bizantiešu, krievu un bulgāru valdīšanas. Par pilsētas seno vēsturi liecina milzīgas vērtības arhitektūras pieminekļi, daži no kuriem ir saglabājušies līdz pat mūsu dienām. To skaitā ir iespaidīgais Romiešu stadions, senais teātris Odeons, krāsainas mozaīkas, akvedukts, nocietinājuma mūri un trāķiešu namu drupas. Plovdiva ir pazīstama arī ar savu Starptautisko izstāžu centru.
