Īrija: Ziemassvētku vēstījums ekumenisma garā

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Mājas ir atmiņu vieta par gadiem, kas ir pagājuši, par vietām un skatiem, kas kādreiz redzēti, par skaņām, kas dzirdētas un smaržām, kas izjustas, un galu galā – par mums dārgajiem cilvēkiem. Mājas ir ne tikai drošības un mīlestības vieta. Tas, ka ir mājas, cilvēkam piešķir personīgās cieņas izjūtu,” teikts vēstījumā. Ne velti anglosakšu zemēs bieži tiek izmantots teiciens: “mājas ir tur, kur ir tava sirds”.

Īrijas Katoliskās un Anglikāņu Baznīcu gani aicina uz mirkli padomāt, kā būtu, ja nebūtu māju. Kā būtu, ja nebūtu pajumtes? Ja būtu jāatrodas ārā, aukstumā. Jāatrodas vienatnē, jādzīvo uz ielas, jāguļ patversmē, vai pie slēgtu veikalu durvīm. Nezinot, kad un kā tiks saņemta nākamā maltīte. Nezinot, vai kāds, gadījumā, neuzbruks tikai tāpēc, ka tu esi pamests, vai izskaties citādāk. Diemžēl, tā ir daudzu cilvēku realitāte arī mūsdienu Īrijā.

Ar bezpajumtniekiem ir identificējies pats Jēzus. Viņš teica: “lapsām ir alas  un putniem ligzdas, tikai Cilvēka Dēlam nav galvu, kur likt” (Lk 9:58). Ilgāko savas darbības laiku Viņš bija klejojošs sludinātājs, kurš ceļoja no vienas vietas uz citu. Viņam nebija pastāvīgu māju. Viņš dziedināja, mācīja un mierināja citus. Pat savas dzīves pašā sākumā, tikko piedzimis, Viņš tika guldīts silītē.

Jēzus ir teicis, ka tad, kad sniedzam palīdzīgu roku tiem, kam ir vajadzīgs palīdzēt, mēs sniedzam to Viņam. Pāvests Francisks, vasarā uzturoties Dublinā un apmeklējot kapucīnu vadīto bezpajumtnieku dienas centru, teica: “Vai jūs zināt, kāpēc nākat uz šejieni ar uzticību? Tāpēc, ka viņi jums palīdz, neko neatņemot no jūsu cieņas! Viņiem katrs no jums esat Jēzus Kristus.”

Īrijas divu lielāko kristīgo kopienu – katoļu un anglikāņu vadītāji Ziemassvētku vēstījumā novēl, lai Kristus rod vietu katra cilvēka sirdī un mājās.