Medžugorje – lūgšanu un atklāsmju vieta. Saruna ar arhibīskapu Aldo Kavalli

ANDREA TORNIELLI

2024. gads Medžugorjei bija īpašs. Maijā Ticības mācības dikastērijs publicēja jaunus normatīvus attiecībā uz iespējamajiem ārkārtējiem fenomeniem, kas atvieglo dievbijības ceļu bez Svētā Krēsla deklarācijas par pārdabisko. Septembrī tika izplatīta nota ar nosaukumu “Miera Karaliene”, kas ir veltīta Medžugorjes garīgajai pieredzei, mariāniskajam fenomenam piešķirot “nulla osta”, proti, visaugstāko atzinību no tām, kādas paredzētas jaunajos normatīvos. Kopš tā brīža “iespējamie vēstījumi”, ko saņem vizionāri, tiek publicēti ar Baznīcas apstiprinājumu.

Jau kādu gadu jūs dzīvojat Medžugorjes draudzē un satiekat svētceļniekus. Kāda ir bijusi jūsu pieredze?

Medžugorjē nekad netiku bijis. Taču, būdams itālis, tāpat kā daudzi mani tautieši, pazinu tos, kuri to bija apmeklējuši. Vienmēr, kad viņi atgriezās no Medžugorjes, ievēroju, ka šie cilvēki izrādīja lielāku aktivitāti garīgajā un cilvēciskajā līmeņos: viņi katehizēja un darīja tuvākmīlestības darbus. Tie kļuva darbīgāki, nekā pirms tam. Tagad es tur esmu jau trīs gadus. Tā ir normāla vieta, kurā nav nekā īpaša, taču žēlastības dēļ tā ir kļuvusi par garīgu vietu, kur nāk cilvēki no visām pasaules malām. Tie nāk un sāk šeit lūgties. Viņi ienāk vienotībā ar Kungu Jēzu un Jaunavu Marija tos pavada. Tā ir vienkārša lūgšana: viņi vēlas mainīt dzīvi, dzīvot labāk nekā pirms tam, vēlas atrisināt un veiksmīgi tikt galā ar savām problēmām. Viņos notiek pārmaiņas, ko sauc par atgriešanos un kas visvairāk īstenojas Grēksūdzes sakramentā. Tas ir tas, kas parasti notiek Medžugorjē.

Kas jūs visvairāk iespaido, redzot daudzos svētceļniekus?

Ierodas jaunieši un pieaugušie. Viņi ierodas bez jebkādas sponsorizācijas. Tie visi nāk ar vienu mērķi: satikt Kungu un Jaunavu Mariju. Viņi nerod neko tādu, ko apskatīt, vai apmeklēt kā tūristi, taču gan jaunieši, gan pieaugušie šeit sāk lūgties. Pirms trim gadiem, februārī, kad tikko biju ieradies, es apsēdos uz viena no soliņiem aiz baznīcas. Pie manis pienāca kāda ģimene no Latīņamerikas ar pusaugu zēnu, kas bija ļoti nepaklausīgs, viņš bija īsts atriebības gars. Apmēram pēc piecām minūtēm viņš nāca izsūdzēt grēkus un vecāki uz viņu skatījās ļoti pārsteigti. Tā ir žēlsirdības vieta, ko Kungs ir izraudzījies, lai ļautu ar sevi satikties. Pāvesta piešķirtais “nulla osta” nozīmē – “ejiet uz turieni, jo tā ir žēlsirdības vieta, kur var satikt Kungu un kur Kungs satiek tevi.”

Pateicoties jaunajiem normatīviem, kurus ir vēlējies izdot pāvests, tagad šo lietu izpētes process vairāk ir vērsts uz garīgajiem augļiem.

Ticības mācības dikastērijs ir izpētījis divus dokumentējamus punktus. Pirmais attiecas uz augļiem. Medžugorji apmeklē tūkstošiem un tūkstošiem svētceļnieku no visām pasaules malām. Šogad ir ieradušies divi miljoni pieaugušo un jauniešu. Gandrīz 50 tūkstoši priesteru ir atbraukuši, lai lūgtos, lai atgrieztos. Citi ļoti svarīgi augļi ir garīgie paaicinājumi. Daudzi cilvēki, kuri lūdzas... Otrs elements, kas ir izpētīts, ir vēstījumi. Katrs vēstījums ir salīdzināts ar mūsu ticību un ir konstatēts, ka vēstījumi ar to sakrīt. Augļi ir ļoti pozitīvi un vēstījumi ir pozitīvi ticības vēstījumi. Tas ir ļāvis apgalvot, ka Medžugorje ir žēlastības vieta.

Jūs personīgi esat iesaistīts vēstījumu publicēšanā, kas tiek nodoti vienreiz mēnesī. Kas konkrēti notiek?

Tas ir ļoti vienkārši. Kad ir vēstījums, tā saņēmējs man raksta savā valodā. Tā ir horvātu valoda. Man to tūlīt iztulko itāliski. Šis process ir ļoti interesants – ir iesaistīti vismaz divi cilvēki. Tāpēc, uzmanību: vēstījumi tiek definēti kā “iespējamie”, jo tie iziet cauri diviem cilvēkiem, proti, tos neraksta Dievmāte, bet raksta cilvēks, kurš tos saņem. Pēc tam vēstījums no horvātu valodas tiek tulkots itāliski. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas valodas. Mēs sakām, ka vēstījums atbilst ticībai un aicinām to lasīt un apcerēt, jo tas ir pozitīvs. Atklāsmei tas neko nepievieno, taču to bagātina. Tas palīdz labāk dzīvot ticības garā šodien.

Zinām, ka neviena privāta atklāsme, tātad, neviena mariāniska parādīšanās Atklāsmei neko nepievieno. Ar kādu attieksmi mums ir jāizturas un no kādiem riskiem jāizvairās, jo dažreiz pastāv risks ļauties ziņkārībai attiecībā pret “noslēpumiem”. Tā ir nedaudz apokaliptiska ziņkārība.

Ticības mācības dikastērijs pagājušā gada maijā publicēja normatīvus, kas ir būtiski, lai izdarītu lēmumu par Medžugorji. Tas atgādināja, ka pirmā lieta ir Atklāsme, Dieva Vārds. Šī Atklāsme noslēdzās ar Apokalipsi Bībelē. Tas nenozīmē, ka Svētais Gars var izmantot vēstījumus un privātas, cilvēkiem uzticētas atklāsmes, lai labāk īstenotu vienīgo īsto Atklāsmi. Atklāsmei tas viss neko nepievieno, bet var būt noderīgs. Lūk, kāpēc ir svarīgi vēstījumi. Tie var noderēt, lai šodien aktualizētu Atklāsmi, ko Kungs ir atklājis vienreiz un uz visiem laikiem.

Vai jūs esat iepazinies ar Medžugorjes vizionāriem? Vai tos satikāt?

Jā un varu teikt, ka tie ir vienkārši cilvēki, viņiem ir ģimene un tie pieredz tādas pašas problēmas, kādas pieredz katra ģimene.

Atvainojiet, ka pārtraucu: vai kāds ir iebildis, ka neviens no viņiem nav kļuvis priesteris, vai klostermāsa?

Bet, katram taču, ir savs paaicinājums! Tie ir vienkārši cilvēki, labi cilvēki. Neko sliktu par viņiem nevaru teikt. Mēs bieži satiekamies, kopā dzeram kafiju. Tie ir cilvēki, kuri aug ticībā – katrs savā veidā, katrs savā manierē, un pieņemas gudrībā, aizvien lielākā gudrībā. Esmu ar viņiem kontaktā. Viņi nav kļuvuši priesteri, vai klostermāsas un katram no viņiem ir sava misija, sava ģimenes dzīve.

Ko jūs esat mācījies šajos gados, kas pavadīti Medžugorjes draudzē?

To, ka šeit ir žēlastība. Esmu mācījies, ka Kungs mums vienmēr seko ar savu žēlastību. Esmu mācījies, ka Kungam ir plāns mūsu dzīvei un Viņš mūs pavada. Viņš mums vēl labu.

Dievmāte Medžugorjē tiek saukta par “Miera Karalieni”. Šis vēstījums nekad nav bijis tik aktuāls, kā šodien.

Šajā ziņā ļoti dziļš ir viens no pirmajiem “iespējamajiem” vēstījumiem 1981.gadā. Tas saka: miers, miers, miers! Lai valda miers! Uzmanību: ne mūsu starpā, bet galvenokārt, starp Dievu un mums, un tad arī starp mums. Tas ir būtiski. Kad jūdi izgāja no Ēģiptes, Dievs caur pravieti Mozu teica: ja vēlaties būt brīvi, sekojiet baušļiem. Mieram ir svarīgs Dievs. Baušļos mums tiek teiktas nedaudzas lietas, lai dzīvotu – cienīt dzīvību un nenogalināt; ģimene ir galvenais atbalsta punkts; cienīsim cits citu. Ja dzīvosim šādā garā, tad dzīvosim mierā. Savukārt, ja tā nedzīvosim, tad būs kari.

Tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte