Meklēt

Dienu pēc uzbrukuma Kijivai Dienu pēc uzbrukuma Kijivai  (ANSA)

Kijivas palīgbīskaps: "Cilvēki mūsu zemē turpina turēties pie Dieva"

Ziemassvētkus un gada pēdējās dienas iezīmēja traģiski notikumi Ukrainā. 29. decembrī Krievijas gaisa spēki veica uzbrukumu, nometot uz šo zemi ap 160 raķetes. Cietušas ir 120 pilsētas un ciemati, kur iznīcinātas simtiem infrastruktūru. Ap 50 cilvēku ir zaudējuši dzīvības.

Svitlana Duhoviča - Vatikāns

Visvairāk upuru ir Kijivā, kur turpinās glābšanas darbi, atrokot gruvešus. Kā stāsta Kijivas mērs Vitālijs Kličko, šis ir vislielākais uzbrukums Ukrainas galvaspilsētai kopš kara sākuma. 1. janvārī Kijivā bija izsludināta sēru diena.

Par traģisko piektdienas rītu Vatikāna Radio pastāstīja Kijivas-Žitomiras diecēzes palīgbīskaps Oleksandrs Jazlovetskis. “Daudzi cilvēki pamodās no spēcīgiem sprādzieniem”, viņš teica. Bīskaps atzīmēja, ka izdzirdot sirēnas, kas Kijivā skan bieži, parasti ne visi bēg uz bumbu patversmēm, taču šoreiz cilvēki saprata, ka jau ilgāku laiku nav bijis tik spēcīgu eksploziju. Arī mediji sāka vēstīt par mirušajiem un ievainotajiem, un kļuva skaidrs, ka šis uzbrukums patiešām bija milzīgs.

Bīskaps atzīmē, ka saskaņā ar Ukrainas masu informācijas līdzekļos minētajiem aprēķiniem, Krievija šiem bombardējumiem ir iztērējusi 1,27 miljardus dolāru. “Tātad, iedomājieties, cik naudas ir iztērēts. Un par ko? Par teroru, iebaidīšanu un cilvēku apspiešanu,” savu sašutumu neslēpj garīdznieks. Pēc Kijivas bombardēšanas ir parādījušās fotogrāfijas ar ieroču pielietojuma sekām, mirušo un ievainoto skaits turpina augt. “Kā zināt, Ukrainā oficiāli tiek ziņots tikai par mirušajiem civiliedzīvotājiem, taču mirst arī karavīri un cilvēki, kuri strādā militārajos objektos. Dzīvības tiek atņemtas pa visu Ukrainas teritoriju,” atgādina bīskaps, piebilstot, ka par to ir grūti pat runāt.

Oleksandrs Jazlovetskis ir arī Ukrainas “Caritas Spes” prezidents. Viņš stāsta, ka organizācija turpina jau uzsāktos projektus un strādā pie jaunajiem. “Prieks, ka kopā ar citām karitatīvajām un valstiskajām organizācijām varam piedalīties māju atjaunošanā. Bez šaubām, tas ir kā piliens okeānā un sagrāve nerimstas. Taču, pilienu pēc piliena turpinām atbalstīt šos cilvēkus un piešķirt tiem cerību,” ir gandarīts bīskaps. 30. decembrī viņš bija devies uz Vasiļķivu netālu no Kijivas, lai apmeklētu 30 bēgļus, kuri dzīvo Caritas mājā. Viņi ir ieradušies no Ukrainas Austrumiem un lielākajai daļai vairs nekā nav.

Kijivas-Žitomiras diecēzes palīgbīskaps stāsta, ka “Caritas Spes” turpina apgādāt ar pārtikas pakām trūcīgos, atbalsta sociālo virtuvju darbu dažādās Ukrainas vietās, apmaksā medicīnas pakalpojumus. “Ir daudz lielu projektu un esmu pateicīgs galvenokārt Caritas tīklam Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Bez viņu atbalsta tas viss nebūtu iespējams, viņi mūs nepamet,” saka bīskaps Jazlovetskis. Runājot par vispārēju atbalstu Ukrainai, viņš pauž sarūgtinājumu, ka daudzas organizācijas jau ir nogurušas un pievērsušas uzmanību citām lietām.

“Par Ukrainu tiek runāts arvien mazāk. Bez šaubām, netrūkst dāsnu un iejūtīgu cilvēku, jo īpaši kristiešu vidū, taču, ja netiek runāts, arī viņi savu uzmanību pievērš citiem reģioniem,” saka “Caritas Spes” Ukrainas nodaļas vadītājs. Viņš izceļ faktu, ka šobrīd humanitārā palīdzība, kas savulaik tika atvesta lielos furgonos, ir mazinājusies, jo pastāv problēmas arī uz robežām. Caritas gadījumā, lielākā uzmanība tiek pievērsta projektiem, kur tiek saņemta finansiāla palīdzība un vajadzīgās preces tiek nopirktas uz vietas un izdalītas trūcīgajiem. Šīs aktivitātes ir jāuzrauga un tāpēc ir nepieciešams administratīvs personāls.

Uzsākot jauno gadu, Kijivas-Žitomiras diecēzes palīgbīskaps dalās pārdomās par spēku, ko viņam un citiem klēra locekļiem ir devuši ticīgie. “Bīskapu un klēra loma šajos grūtajos brīžos ir ļoti svarīga, jo cilvēkiem ir vajadzīgs kāds labs vārds, un jo īpaši Dieva vārds, jo no Dieva varam saņemt patiesu mierinājumu,” saka bīskaps. “Tas notiek divos veidos: klērs atbalsta tos, kuri vēlas būt atbalstīti, jo Ukrainā ir daudz ticīgo, taču, no otras puses, cilvēki atbalsta arī klēru, jo būdami vienkārši ļaudis, neraugoties uz grūtībām un sāpēm, ko karš ir nesis viņu ģimenēm, viņi turpina ticēt, lūgties, palīdzēt un atbalstīt karavīrus. Lūk, kāpēc arī mēs gūstam iedvesmu no šo cilvēku piemēra un dažreiz stāstām par to, ko redzam”.

Ziemassvētkos daudzi garīgie gani ar grūtībām rada vārdus, ar kuriem vērsties pie ticīgajiem tik smagajā brīdī. “Ir pagājuši gandrīz 2 kara gadi… Ko teikt Ziemassvētkos? Uz ko koncentrēt uzmanību?” Bīskaps Jazlovetskis atzīmē, ka viņam personīgi lielu mierinājumu dod fakts, ka Dievs neaizmirst savu tautu, Viņš neaizmirst visu cilvēci, neaizmirst izredzēto tautu, kurai ir apsolījis Mesiju. “Es runāju tieši par to, ka Dievs mūs nav aizmirsis, redzot mūsu sāpes, jo Viņš jau ir ieradies, lai mums palīdzētu. Dievs jau ir ieplānojis uzvaras un miera dienu, kas atnāks. Daudzi ukraiņi lūdzas, daudzi cilvēki ārzemēs mūs iedrošina, ka viņi par mums lūdzas. Šī vēsts, ka Dievs mūs nav aizmirsis, ir ļoti svarīga. Par laimi, daudzi kristieši to apzinās un nezaudē drosmi, viņi tic un turpina lūgties. Skaidra zīme tam ir fakts, ka cilvēki mūsu zemē turpina turēties pie Dieva. No kurienes gan lai mums nāk palīdzība, ja ne no Viņa?”

Jaunais bīskaps atgādina, ka šajos Ziemassvētkos, kā to ir liecinājuši arī daudzi priesteri, baznīcas bija cilvēku pilnas. “Prāvesti bija pārsteigti un teica, ka pirms kara baznīcas nav bijušas tik pārpildītas. Viņi ir ievērojuši, ka atnākuši bija arī daudzi pareizticīgie, jo īpaši tās Baznīcas pārstāvji, kura Ziemassvētkus nesvin 25. decembrī. Fakts, ka baznīcas bija pilnas, rāda, ka mūsu ļaudis turpina uzticēties Dievam, turpina pie Viņa turēties un turpina lūgties. Un tas ir vissvarīgākais, jo mēs visi maz pamazām atjaunosim Ukrainu. Taču, ja tiek pazaudēts Dievs, tad atrast ceļu atpakaļ pie Viņa ir ļoti grūti.”

Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte

03 janvāris 2024, 15:13