Arhibīskaps Gudžeroti baltkrievu ticīgajiem: "Katrs no jums ir kā maza ikona"
Inese Šteinerte - Vatikāns
Arhibīskapu Gudžeroti pie mariāniskās svētnīcas sagaidīja Baltkrievijas katoļu bīskapi un Budslavas draudzes prāvests Dzmitrijs Duboviks. Augsto viesi uzrunāja kāda vietējā ģimene, bērns viņam pasniedza zilu rudzupuķu pušķi. Piespiedis to pie krūtīm, pontifikālais legāts ienāca svētnīcā. Viņš nometās ceļos un brīdi lūdzās pie Budslavas Dievmātes ikonas, kuru pirms 25 gadiem pēc pāvesta Jāņa Pāvila II rīkojuma kronēja kardināls Kazimirs Svjonteks.
Vēlāk arhibīskaps Gudžeroti ienāca sakristejā, kur viņu gaidīja dažas Baltkrievijas valsts autoritātes. Tika pārrunāts par svētnīcas rekonstrukciju, lai novērstu pirms diviem gadiem notikušā ugunsgrēka sekas. Pēc šīs tikšanās pāvesta sūtnis devās pie laukumā uzstādītā altāra, kur vispirms pasvētīja Budslavas Dievmātes kronēšanas 25 gadu atceres marku. Sasveicinājies ar goda viesiem, diplomātiem un dažādu konfesiju pārstāvjiem, kuri bija ieradušies uz svinībām, arhibīskaps sāka Svēto Misi. Homīlijā viņš atgādināja, ka brīnumaino ikonu, kas atrodas Budslavas svētnīcā, ir kronējis īstens ticības vīrs, kurš nekad nezaudēja cerību, arī tad nē, kad tika ieslodzīts cietumā. Tas bija kardināls Kazimirs Svjonteks. Viņa ārkārtējās garīgās dāvanas iezīmēja Katoliskās Baznīcas atdzimšanu šajā zemē kopā ar daudziem citiem ticības lieciniekiem, no kuriem ne mazums piedalījās svinībās. “Tas, ka esam šeit, ir viņu nopelns,” apliecināja pāvesta sūtnis. Viņš pastāstīja, ka pāvests prasa visiem klātesošajiem nest viņa sveicienus un svētību, lai Dievmāte, kura šeit ir attēlota ikonā, dāvā žēlastību un mieru, kas nāk vienīgi no Kunga. Vēstules noslēgumā, ko arhibīskaps nolasīja, Svētais tēvs aicina: “Visiem, kuri ir pulcējušies Budslavā, es uzticu savu smago kalpojumu, lai jūs par mani lūdzaties”.
Klaudio Gudžeroti pakavējās pie kādas katehētes, vārdā Jadviga Pasternaka, kura pāvestam Franciskam savulaik bija nosūtījusi vēstuli. To izlasījis, viņš iesaucies: “Šī sieviete ir svēta!”. Kopš tā laika Francisks katehēti no Baltkrievijas nekad nav aizmirsis. Nu jau mūžībā aizgājušo sievieti viņš pieminējis arī, nozīmējot arhibīskapu Gudžeroti par Austrumu Baznīcu dikastērija prefektu. Kad nākamais kardināls ieminējies, ka 67 gadu vecumā tā būs pārāk liela atbildība, Svētais tēvs to mierinājis ar vārdiem: “Nebaidies, no debesīm tevi sargā Jadviga Pasternaka”. Dziļi ticīgā sieviete komunistu diktatūras laikā uzņēmās milzīgu risku, lai bērniem mācītu ticību. Svētdienās viņa veica daudzus kilometrus tālu ceļu, apstaigājot Baltkrievijas ciematus un viensētas, bet mājās, paslēptu skapī, turēja Vissvētāko Sakramentu.
Budslavas Dievmātes brīnumainās ikonas priekšā pāvests pievērsās Jaunavai Marijai. Viņš apliecināja, ka ikdienas grūtībās un pārdzīvojumos viņa vienmēr uzklausīs savu tautu, ja tā vērsīsies pie viņas. Kāpēc Marija iet pie Elizabetes? jautāja arhibīskaps. “Viņa gāja tāpēc, ka cilvēki nevēlas palikt vieni, tāpēc, ka viņiem ir nepieciešama kompānija, ir nepieciešams satikt citam citu, ir nepieciešams dalīties, izjust solidaritāti, būt kopā, iet kopā, gluži tāpat kā jūsu svētceļojumā, šķērsojot šīs skaistās zemes ceļus, mežus un ezerus, dziedot un lūdzoties kopā. Jo tāda ir cilvēka dzīve, tā ir civilizācija, tas nozīmē būt tautai. Ejot, jūs sajutāt savas zemes smaržu,” teica viesis no Vatikāna.
Arhibīskaps Gudžeroti aicināja neuztvert kā joku to, ko viņš gatavojās teikt turpmāk. “Kad domāju par jūsu zemi, es domāju par kartupeļiem,” viņš atzinās, ievērojot baltkrievu saikni ar savu zemi brīžos, kad tie rūpējas par kartupeļu ražu. “Nonākot jūsu mammu un vecmāmiņu rokās, kartupeļi kļūst par dranikiem,” turpināja bijušais apustuliskais nuncijs Baltkrievijā. Viņš atcerējās šeit pavadīto laiku, kad rudeņos uz jautājumu “Kurp ej?”, viņam atbildējuši “Eju rakt kartupeļus.” Arhibīskaps Gudžeroti atzīmēja, ka “rakt” ir ļoti svarīgs darbības vārds, kas neattiecas tikai uz kartupeļiem, bet arī uz mūsu dvēseli. “Katrs no jums ir aicināts parakties sevī, lai saprastu sevi kā atsevišķus cilvēkus un kā tautu kopumā, lai atklātu, no kurienes nāk jūsu cerība, ko neviens nevar atņemt,” viņš teica, uzrunājot baltkrievus.
“Cerība ir ierakstīta jūsu sirdī, tajā ir Dieva vaigs, jo jūs esat radīti pēc Viņa attēla un līdzības. Tur ir ierakstīta katras cilvēka būtnes, ko Dievs mīl personīgi, neaizskaramā cieņa,” homīlijā turpināja pāvesta speciālais sūtnis. Atsaucoties uz Magnificat himnu, viņš apliecināja, ka kopā ar Mariju viņi svētīgi, jo Dievmāte no savas ikonas pret tiem ir pastiepusi Bērna Jēzus rokas un raugās ar maiguma pilnu skatienu.
Homīlijas noslēgumā arhibīskaps Gudžeroti lūdzās šādiem vārdiem: “Budslavas Māte, Mīlestības Karaliene, tu biji vienkārša meitene, Dievs no tevis prasīja daudz un tu Viņam teici savu “jā”. Tu esi sagatavojusi savus dranikus un ar šiem dranikiem barojusi Dieva Dēlu visu laiku, kamēr Viņš bija pie tevis. Lūk, kāpēc draniki ir svētīgi, jo tie ir kā sakraments. Tu biji klāt, kad tavs Dēls izdvesa pēdējo elpu uz krusta. Kopā ar apustuļiem tu pieņēmi Svēto Garu, kurš uzvarēja pasauli un visas tās nelaimes. Kopš tā brīža visas paaudzes teiks tevi svētīgu, kā arī jūs visus, kuri esat šeit, un ko Dievs sargā mūžu mūžos. Āmen!”
