Pa Itāliju ceļo svētās Terēzes no Bērna Jēzus relikvijas

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Relikviju ceļojumu organizē Pontifikālā Russicum kolēģija, atzīmējot svētās Terēzes no Bērna Jēzus 150. dzimšanas un 100. beatifikācijas gadadienu. Viņa ir “moderno laiku vislielākā svētā” – savā laikā sacīja pāvests Pijs X.

6. jūnijā urna ar relikvijām tika atvesta uz minēto kolēģiju, Romā, kur dzīvo Austrumu rita semināristi un priesteri, kuri studē Romā.

7. jūnijā, pēc pāvesta vadītās audiences Svētā Pētera laukumā, relikvijas tika sagaidītas Francijas vēstniecībā pie Svētā Krēsla. Pēcpusdienā Svētā Luī vārdā nosauktajā franču kultūras centrā notika konference, kurā uzstājās karmelītu tēvs Fransuā Marija Letels par tematu “Svētā krīzes laikiem”. Vakarā Vatikāna valsts sekretārs, kardināls Pjetro Parolins, relikviju klātbūtnē vadīja Euharistijas svinības Svētā Luī dievnamā. Pēc tam notika nakts lūgšanu vigīlija un adorācija.

8. jūnijā relikvijas tika sagaidītas Pontifikālajā Teresianum fakultātē, kur pasniedz šīs svētās pētnieks un izcilais pazinējs, tēvs Letels. Relikvijas pavadīja Normandijas apgabala delegācija no Francijas ar Bajē-Lizjē bīskapu un Lizjē sanktuārija rektoru priekšgalā.

Terēzes vēstījums ir mīlestības vēstījums – intervijā Vatican News sacīja teoloģijas profesors Letels. Tas ir ticības Kungam, kurš mūs mīl un nekad neatstāj, vēstījums. Terēzes programma ir dvēseļu glābšana. Tātad, runa ir par mīlestību, kurai nav nekādu robežu, par mīlestību, kas aptver visu cilvēci.

Nākošajās dienās relikvijas atradīsies dažādās Romas pilsētas un perifērijas draudzēs. 17. jūnijā tās atgriezīsies Lizjē sanktuārijā, Francijā.

Svētā Terēze no Bērna Jēzus un no Svētā Vaiga dzīvoja laikā no 1873. līdz 1897. gadam. 1988. gada 9. aprīlī viņa iestājās klosterī. Viņas svētums nebalstās ne uz kādiem neparastiem fenomeniem, bet tā būtība ir neparastā veidā darīt pavisam parastas lietas. Ne velti viņu dēvē arī par Mazo Terēzi. Viņu pazīst visā pasaulē. Šī karmelītu māsa atrada savu aicinājumu, lasot svētā Pāvila Himnu mīlestībai (sal. 1 Kor 13). Viņa pati par to raksta šādi: “Ak, Jēzu, mana Mīlestība… beidzot es esmu atradusi savu aicinājumu. Mans aicinājums ir Mīlestība!… Jā, es esmu atradusi savu vietu Baznīcā, un šo vietu, mans Dievs, man esat devis Jūs… Baznīcas, manas Mātes, Sirdī es būšu Mīlestība… tā es būšu viss… tā mans sapnis būs piepildīts!!!…” (Manuskripts B, 3).

1925. gada 17. maijā, Svētā Pētera laukumā, Romā, notika Terēzes no Bērna Jēzus kanonizācijas svinībās, kurās piedalījās 500 tk. cilvēku. 1997. gada 19. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par Baznīcas doktori.