Tuvākmīlestības ceļojums uz Harley Davidson motocikla

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Jaunieši pārmaiņus cits pēc cita sēdās uz Harley Davidson motocikla, kuru vadīja pieredzējis baikeris Džanpjero Papasodero. Viņš ir arī šī ceļojuma idejas autors. Mēneša laikā tika apmeklētas 33 Itālijas pilsētas no dienvidiem līdz ziemeļiem.

Džanpjero Papasodero, kurš visu ceļu vadīja jaudīgo braucamrīku, ir arī apvienības “Diversa-Mente” viceprezidents. Apvienība ir radusies kā draugu kopa, kuri dodas apmeklēt cits citu, taču drīz vien tā pieņēma vēl cēlāku mērķi, proti, pabūt ne tikai dažādās vietās, bet sasniegt ceļā satikto cilvēku sirdi. Iniciatīva “Autostrāde21” notika jau 8. reizi. No Sicīlijas tika aizbraukts līdz pat Venēcijai, Turīnai, Kaļjari, Amatričei, daudzām citām pilsētām, ceļojumu vainagojot ar Romas un Vatikāna apmeklējumu.

Katrā vietā baikeri baudīja sirsnīgu uzņemšanu, notika konferences ar pilsētu valdes locekļiem, bīskapiem, provinču un reģionu vadītājiem, kuru laikā tika apspriesti temati par to, kas skar invaliditāti. Iniciatīvas nosaukums, kurā iekļauts vārds “autostrāde” atgādina par slaveno amerikāņu “Route66’’ – pazīstamo maršrutu, kas vijas no ASV austrumiem līdz rietumiem, un ko gadu desmitiem šķērso auto un moto braucēji. Taču šai gadījumā autostrādei ir īpašs simbolisms. Tā atgādina par 21. hromosomu, kas piemīt Dauna slimniekiem. Tā ir tā dēvētā “liekā” hromosoma, jeb viena hromosoma “par daudz”.

Šī gada maijā tika publicēta Džanpjero Papasodero grāmata “Autostrāde21 – ceļš, dzīve un hromosomas”. Grāmata ir pa pusei romāns, pa pusei ceļojumu dienasgrāmata. “Man ir paveicies vairāk par citiem, jo varu baudīt pilnīgu šo jauniešu uzticību. Viņi šai ceļā uz mani paļaujas, varbūt tāpēc, ka jūt, ka es pret viņiem izturos, vadoties pēc tā, kas viņi ir, nevis pēc tā, kas tiem ir citādāks,” spriež Papasodero. “Tie, kas ar šiem cilvēkiem saskaras, bieži vien pārcenšas mēģinādami tos visādā veidā pasargāt, atņemot viņiem iespēju pilnīgāk izbaudīt dzīvi,” saka idejas “Autostrāde21” autors.  Viņš ir pārliecināts, ka rūpēties par cilvēkiem, kas atšķiras no citiem, šai gadījumā tiem, kam ir Dauna sindroms, nenozīmē tikai pasargāt.

Baikeris Džanpjero īpaši piemin vizīti Amatričē – spēcīgu zemestrīci pieredzējušajā pilsētā, kas joprojām cieš no atvērtām brūcēm gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tāpat kā citviet, arī šeit jaunieši vairāk saskatīja nevis kontekstu, bet cilvēkus. “Amatričē tikām uzņemti ļoti vienreizēji,” stāsta motociklists. Cilvēki atstāja savas pagaidu mājvietas, lai atvēlētu mums gultas, kur gulēt. “Visi mani ceļabiedri atceras šo žestu vietā, kur cilvēka cieņa kalpo par piemēru visiem,” atmiņās dalās ceļojuma organizators.