Ukrainas kapelāns: kara smaku nevar izteikt vārdos

“Sava pontifikāta pirmajās dienās pāvests teica, ka priesteriem ir jāsmaržo pēc aitām. Tagad Baznīcai Ukrainā ir šī specifiskā smarža, - atzina priesteris Oleksandrs. - Tā ir nodegušu māju smaka, nežēlīgā kara smaka. To nevar izteikt vārdos. Kādu dienu mēs kopā ar vienu no diakoniem pabraucām garām Donieckai un sajutām kara smaku. Nāves smaku nav iespējams aprakstīt. Bučā, Hostomeļā un citās vietās bija jūtams dūmu smārds. Černihovā izplatās iznīcības un atstātības piesātinātais smārds. Nabadzīgi, vientuļi vecie ļaudis. Kāds cilvēks piecas dienas nespēja pakustēties, un neviens viņam nevarēja palīdzēt. Viņš dzēra ūdeni, kas tecēja no radiotora. Tādā veidā spēja izdzīvot. Katrai pilsētai ir savs ciešanu smārds. To nevar izstāstīt. Baznīcai Ukrainā ir jāpieņem šī smarža un jābūt blakus cietošajiem, sniedzot tiem dažāda veida palīdzību. Mēs nezinām, cik ilgi turpināsies šis krusta ceļš Ukrainai. Mums joprojām ir Lielais gavēnis, kaut arī dziedam: «Kristus ir augšāmcēlies!» ”