Meklēt

Vatican News
Kardināls Blēzs Kupičs kādā no tikšanās reizēm ar pāvestu Francisku Kardināls Blēzs Kupičs kādā no tikšanās reizēm ar pāvestu Francisku  (Vatican Media)

Vienotība caur identisku lūgšanu. Komentārs par "Traditionis custodes"

Čikāgas arhibīskaps Blēzs Kupičs, rakstot blogā “Lūdzies un stāsti” (Pray Tell), aplūko 3 “vadošos principus”, lai palīdzētu pieņemt un ieviest praksē pāvesta Franciska Motu proprio “Traditionis custodes: par Romas liturģijas izmantošanu pirms 1970. gada”.

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Ar Motu proprio “Traditionis custodes” pāvests Francisks ir nolēmis “visā Romas rita katoļu Baznīcā nodibināt vienu un identisku lūgšanu, kurā izpaustos vienotība” saskaņā ar liturģiskajām grāmatām, kas ir izdotas pēc Vatikāna II koncila,” raksta arhibīskaps Blēzs Kupičs. Viņš paskaidro, ka “nav divu Romas rita formu, jo vārds “reforma” nozīmē, ka mēs aiz muguras atstājam bijušo sakramentu svinēšanas veidu un pieņemam jaunu formu.”

Kardināls turpina skaidrot, ka pāvests Francisks ir piedāvājis trīs “svarīgus vadošos principus, lai pieņemtu un praksē ieviestu “Traditionis custodes”: Baznīcas vienotība; Vatikāna II reformu kontinuitāte ar Baznīcas Tradīciju; un bīskapa kā “vienīgā moderatora, veicinātāja un  visas liturģiskās dzīves diecēzē sargātāja” loma.

Baznīcas vienotība

Kardināls Kupičs atzīmē, ka tad, kad svētais Jānis Pāvils II un pāvests Benedikts XVI deva iespēju svinēt Svēto Misi pirmskoncila formā, viņu mērķis bija “sadziedēt plaisu ar Svētā Pija X brālības locekļiem”, kuri apstrīdēja Vatikāna II koncila reformas. “Diemžēl, tas netika panākts,” raksta kardināls.

Svētā Gara autentiska darbība

Ar “Traditionis custodes” pāvests Francisks vēlas nodrošināt arī, lai visi katoļticīgie “pārliecinoši un vienprātīgi” atzītu, ka “Vatikāna II koncils un tā reformas ir ne tikai Svētā Gara autentiska darbība, bet ir arī kontinuitātē ar Baznīcas Tradīciju.” Tas nozīmē, ka ir pilnībā jāpieņem liturģiskie riti, kurus ir iedibinājuši pēckoncila pāvesti.

Liturģijas sargi

Kardināls Kupičs norāda arī, ka pāvests Francisks vēlas uzsvērt, ka ikvienā diecēzē tikai bīskaps ir atbildīgs par vietējās Baznīcas liturģisko dzīvi. Tas nozīmē, ka tikai bīskaps var lemt, vai un kad ļaut liturģiskās svinības saskaņā ar iepriekšējo formu. Pie tam, bīskapu “saista pienākums savu lēmumu izdarīt tādā veidā, kas viņa vadītajā diecēzē veicinātu vienotu svinību formu.”

Pastorālā pavadība

Noslēdzot pārdomas par pāvesta Franciska Motu proprio, kardināls Kupičs piebilst, ka Baznīcas ganiem “ir jāpavada ļaudis, lai tie saprastu saikni starp veidu, kādā lūdzamies un kam mēs ticam.” Čikāgas arhibīskaps pauž pārliecību, ka pāvests Francisks vēlas, lai būtu “viena liturģiskā prakse un tiktu izmanotas tikai reformētās liturģiskās grāmatas.”

Kardināls Kupičs rosina aprunāties ar ticīgajiem, kuri ir pieķērušies senajām liturģiskajām grāmatām, lai palīdzētu viņiem saprast atjaunotnes principus, kurus ir izvirzījis Vatikāna II koncils; lai palīdzētu novērtēt to, ka jaunie riti ved viņus pie plašākas Svēto Rakstu un tradicionālo lūgšanu izmantošanas. Kardināls piedāvā iespēju “radoši” iekļaut jaunajā Misē elementus no iepriekšējā svinēšanas veida, kuri ir jau pieļaujami kā opcijas, piemēram, latīņu valodas un gregoriāniskos dziedājumus un paildzinātus klusuma brīžus liturģijas laikā. “Esmu pārliecināts,” saka kardināls Kupičs, “ka mēs varam izmantot šo iespēju, lai visiem mūsu ticīgajiem palīdzētu gūt pilnīgāku izpratni par lielo dāvanu, ko koncils  mums ir devis reformējot veidu, kādā lūdzamies.

12 novembris 2021, 18:20