Meklēt

Vatican News
Profesore Hanna Suhocka 31.08.2021 Profesore Hanna Suhocka 31.08.2021 

“Our Common Mission”: bērnu aizsardzībai veltītā reģionālā tikšanās

Kopš 2017. gada profesore Hanna Suhocka kopā ar citiem Pontifikālās Nepilngadīgo aizsardzības komisijas locekļiem organizē bērnu aizsardzībai veltītu reģionālo tikšanos, kas notiks septembrī Varšavā. Viņa stāsta par tās aizsākumiem.

Profesore Hanna Suhocka                                                           

Pontifikālā Nepilngadīgo aizsardzības komisija tika izveidota 2014. gadā kā padomdevējorgāns, lai kalpotu Svētajam tēvam. Komisijas uzdevums – “piedāvāt Svētajam tēvam iniciatīvas, kuru mērķis ir atbildības veicināšana vietējās Baznīcās par visu nepilngadīgo un ievainojamo pieaugušo aizsardzību” (Statūti, 1. pants). Jau kopš paša sākuma komisijas lielākās rūpes bija par to, kā atrast vislabāko veidu, kā aizstāvēt bērnus un palīdzēt pāvestam un Baznīcai sasniegt šo mērķi. Tomēr komisijas loma nekad nav bijusi saistīta ar atbildības uzņemšanos par atsevišķiem izmantošanas gadījumiem (kas ir prokuratūras vai tiesas kompetencē).

Drīz vien bija redzams, ka dažos gadījumos Baznīca, cenšoties sevi aizstāvēt, ar šādu rīcību noveda sevi aizvien bīstamākā situācijā, izraisot citus kaitējumus. Vislielāko aizvainojumu radīja tie, kuri, ieņemot vadošos amatus, gribēja sargāt savu reputāciju un mēģināja izvairīties no skandāliem, piesedzot šo noziegumu veicējus, pārceļot viņus citur un tādā veidā nevis pasargājot bērnus, bet izraisot jaunus viņu izmantošanas noziegumus. Tāpēc komisija iestājās par tādiem vispārējiem fundamentāliem principiem kā ticamība, caurspīdīgums, atbildība un pienākums dot norēķinu. Ikvienam, kurš nes atbildību par citiem, pienākas caurspīdīgā veidā atskaitīties par to, kā viņš izmanto savas pilnvaras; nav pieļaujami nekādi pašnoteiktie likumi, kas pieņemti aiz slēgtām durvīm, kas attiecas uz pastorālo darbu, izglītību, konsultēšanu un piedalīšanos sabiedrības dzīvē.

Sākumā Pontifikālā komisija nāca klajā ar dažādām iniciatīvām, kas attiecās uz tādām vispārējām problēmām kā pāvesta noslēpums un ziņošanas pienākums. Vienlaikus tika īstenotas dažādas vietējā līmeņa iniciatīvas. Uzmanība tika galvenokārt pievērsta tām pasaules zonām, kurās jau daudz tika runāts par izmantošanu, piemēram, Čīlei. Komisija iesaistījās dažādos projektos un konferenču rīkošanā: runa ir, piemēram, par Nepilngadīgo aizsardzībai veltīto Latīņamerikas konferenci 2017. gadā, kas tika organizēta kopā ar Pontifikālo komisiju un Bogotas arhidiecēzi. Tajā piedalījās Latīņamerikas reliģisko ordeņu locekļu konfederācijas (CLAR), Latīņamerikas Bīskapu padomes (CELAM), katoļu skolu, valsts un starptautisko nevalstisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu un citu kristīgo konfesiju pārstāvji. Izmēģinājuma projekti par aizsardzības noteikumu ieviešanu katoļu skolu programmā tika “iedarbināti” Dienvidāfrikā, Kolumbijā, Indijā, Filipīnās un Tongā. 

Bērnu aizsardzībai veltītā konference Pontifikālajā Gregora universitātē
Bērnu aizsardzībai veltītā konference Pontifikālajā Gregora universitātē

Centrālā un Austrumeiropa 

Šajā pirmajā posmā Centrālā un Austrumeiropa lielākoties palika ārpus komisijas interešu loka. Kamēr sākumā šķita, ka šī reģiona Baznīcas būtu pasargātas no šāda veida problēmām, tomēr vēlāk kļuva redzams, ka tā tomēr nav.

Ideja – vai drīzāk nepieciešamība – rīkot konferenci šai ģeogrāfiskajai zonai radās 2017. gada beigās, pirms starptautiskā saieta, kas notika Vatikānā. Konference “Mūsu kopīgā misija – aizstāvēt Dieva bērnus” sākotnēji tika plānota 2019. gada februārī un pēc tam atlikta uz 2020. gadu, jo pāvests Francisks gribēja, lai tieši 2019. gada februārī notiek tikšanās Vatikānā. Diemžēl Covid-19 pandēmija neļāva to sarīkot paredzētajā laikā. Lūk, tas ir iemesls, kā dēļ komisija izvēlējās rīkot šo konferenci 2021. gada septembrī.

Jau 2017. gadā kļuva acīmredzams, ka seksuālās izmantošanas fenomens Centrāleiropas zemēs bija daudz plašāks nekā varēja iedomāties, un tā nebija tikai vienas valsts problēma. Tāpēc Pontifikālā komisija apzinājās, cik svarīgi būtu rīkot šādu konferenci plašākā reģionālā līmenī. Ņemot vērā Baznīcas Polijā nozīmi, kā arī noziegumu lielo skaitu, kāds šajā zemē nāca gaismā, tika nolemts, ka konference notiks Varšavā, bet uzmanība netiks vērsta tikai uz situāciju Polijā.

Šajā reģionā ir dažādas zemes, dažādas reliģiskās situācijas un dažādas Baznīcas kopienas. Neskatoties uz šo dažādību, bērnu seksuālās izmantošanas problēma dažādos līmeņos pastāv visā apgabalā. Lai tiktu galā ar izaicinājumiem, ir vajadzīga pieredžu apmaiņa starp visa reģiona Baznīcām. Cīņā ar bērnu seksuālās izmantošanas sērgu un centienos veicināt atbildību vietējās Baznīcās, Pontifikālā komisija no visas sirds solidarizējas ar Austrumu un Centrāleiropas Baznīcām viņu centienos tikt galā ar šo ļaunumu. Veids, kā paust solidaritāti, ir dot Baznīcu vadītājiem iespēju satikties un mācīties citam no cita un īpaši no tiem, kuriem ir pieredze un kuri stājās pretī krīzei vienotības garā un ļoti noteikti, lai nodrošinātu, ka Baznīca būtu droša vieta jauniešiem. Konferences vēl viens mērķis ir šī fenomena prevencija.

Konferencē “Our Common Mission” piedalīsies pārstāvji no gandrīz visām Austrumu un Centrāleiropas valstīm – Polijas, Slovākijas, Čehijas Republikas, Ukrainas, Rumānijas, Horvātijas, Baltkrievijas, Ungārijas, Slovēnijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Serbijas, Melnkalnes, Kosovas, Ziemeļmaķedonijas, Moldovas, Albānijas, Bulgārijas, Vācijas (organizācijas “Renovabis” pārstāvji). No katras valsts piedalīsies Bīskapu konferenču nozīmētās personas, ieskaitot konferences koordinatorus vai delegātus un reliģisko ordeņu locekļu pārstāvjus.

Pāvesta Franciska 2019. gadā izdotais motu proprio “Vos estis lux mundi”, kas nosaka pasākumu kopumu ar ekleziālās varas pārstāvju piedalīšanos, ir konferences pamatdokuments

Profesore Hanna Suhocka (ceturtā pa labi no pāvesta)
Profesore Hanna Suhocka (ceturtā pa labi no pāvesta)

Situācija dinamiskā attīstībā

Kopš komisijas izveidošanas apstākļi ir mainījušies. Vairumā vietējo Baznīcu var izšķirt divus etapus: pirmkārt, pieaug apziņa par to, ka daži priesteri ir ļaunprātīgi izmantojuši bērnus; otrkārt, ir redzams, ka Baznīcas hierarhija nav atbildējusi uz saņemtajām sūdzībām. Notikumi, kas cits pēc cita risinājās 2018. gadā saistībā ar sūdzībām par dažiem augsta ranga Baznīcas līderiem – piemēram, kardinālu Teodoru Makkeriku – un Baznīcas vadītāju nolaidība iesniegto sūdzību izskatīšanā izraisīja ļoti negatīvu reakciju sabiedrībā attiecībā uz ticamību un uzticēšanos Baznīcas vadītājiem. Likuma interpretācija par priekšnieka atbildību attiecībā uz padotā rīcību ir mainījusies: tas nozīmē, ka šodien par to, ka kāds priesteris pastrādā seksuālu noziegumu, var uzskatīt par atbildīgu visu ekleziālo struktūru pat tad, ja tas nebūtu noticis veicot sava amata pienākumus, piemēram, mācot ticības mācību vai administrējot sakramentus. Ekleziālās jurisdikcijas laukā pāvests Francisks nolēma, ka, ja bīskapi neizpilda savus pienākumus, viņiem par to ir jādod norēķins. Šī krīze pieprasa teoloģiskās un kanoniskās pārdomas par diecēzes bīskapa atbildību par to, lai tiktu nodrošināti preventīvi pasākumi, tiktu panākta taisnība un pāridarījuma labošana.

Austrumu un Centrāleiropas valstīs pieaug sociālā un institucionālā apziņa par problēmām, kas ir saistītas ar bērnu seksuālo izmantošanu. Šo problēmu apzinās arī vietējā Baznīca. Vēl pastāv turēšanas noslēpumā un neuzticēšanās mentalitāte, kas ir komunistiskās pagātnes sekas. Ļoti svarīgi, lai konferences laikā šis aspekts tiktu ņemts vērā.

Konferences galvenie mērķi

-       Dalīšanās pieredzē un pārdomas, lai uzzinātu, kā Baznīcas Austrumu un Centrāleiropā risina bērnu seksuālās izmantošanas fenomenu;

-       pamudināt Baznīcas vadītājus uzņemties vajadzīgo atbildību, lai pareizi pieietu bērnu izmantošanas problēmai un atbilstoši atbildētu garīdznieku pastrādātajiem noziegumiem un Baznīcas vadītāju smagajām kļūdām, kā arī lai pamatīgi iesaistītos preventīvajos pasākumos;

-       veicināt Austrumu un Centrāleiropas zemēs labāku izpratni par Svētā Krēsla nostāju pret garīdznieku pastrādātajiem bērnu seksuālās izmantošanas noziegumiem;

-       veicināt labāku izpratni Svētā Krēsla institūcijās par Austrumu un Centrāleiropas Baznīcu vajadzību pēc īpašās palīdzības, lai tiktu galā ar priesteru pastrādātajiem bērnu seksuālās izmantošanas noziegumiem;

-       radīt sadarbības un regulāras apmaiņas starp Austrumu un Centrāleiropas zemēm platformu;

-       veicināt komunikāciju Baznīcas vadītāju, ticīgo un civilās sabiedrības starpā Austrumu un Centrāleiropas zemēs;

-       radīt darba grupas, kas pārstāvētu platformu regulārai apmaiņai un sadarbībai nākotnē ar mērķi veidot nepilngadīgajiem drošu vidi.

Sākums, nevis beigas

Jau kopš pašiem sākumiem visu komisijas locekļu starpā valdīja konkrēta pārliecība, ka ir vajadzīgas formācijas un izglītojošās programmas. Tajā būtiska problēma ir nodrošināt tiesības uz informāciju. Rīcībā esošā informācija ir nepietiekoša: īpaši trūkumi manāmi juridiskajā laukā. Dažādu lietu vidū ļoti liela nozīme ir tam, lai tiktu dotas upuriem patiesības atzīšanas un taisnīguma tiesības, un tādēļ ir nepieciešams, lai tiktu atzīti minimālie tiesību uz informāciju standarti. Nekur pasaulē nav nevienas tādas vietējās Baznīcas, kas būtu nejūtīga pret bērnu seksuālo izmantošanu. Jāiemācās uzņemties atbildību un būt caurspīdīgiem. Tiesību būt informētiem temats ir sākuma fāzē, un būs vajadzīga ilga un padziļināta pētniecība, lai noteiktu darbību un apmainītos ar pieredzi.

Tas skaidri parāda, ka šī konference ir sākums, nevis beigas šai darbībai, un tā vēlas būt atspēriens dažādām kopīgām iniciatīvām un darbībām.

Profesore Hanna Suhocka ir konstitucionālo tiesību profesore un cilvēktiesību eksperte Poznaņas universitātē (Polijā). No 1992. līdz 1993. gadam bija Polijas Republikas premjerministre un no 2001. līdz 2013. gada Polijas pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla. 2018. gadā pāvests Francisks viņu atkārtoti apstiprināja par Pontifikālās Nepilngadīgo aizsardzības komisijas locekli.

06 septembris 2021, 14:30