Meklēt

Vatican News
 Ilustratīvs attēls Ilustratīvs attēls 

Ticīgs cilvēks satiek nevis nāvi, bet augšāmcēlušos Kristu

“Ticīgs cilvēks satiek nevis nāvi, bet augšāmcēlušos Kristu”, ar šiem vārdiem Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis pēdējā gaitā no šīs pasaules izvadīja mūsu kolēģes, Vatikāna Radio latviešu redakcijas vadītājas, māsas Silvijas Krivtežas mammu Malvīni Krivtežu, kura aizgāja mūžībā 13. martā 90 gadu vecumā.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Malvīnes izvadīšana notika sestdien, 20. martā, no Kristus Karaļa baznīcas Rīgā. Svēto Misi celebrēja bīskaps Andris Kravalis, koncelebrēja astoņi priesteri, bet Rīgas Svētās Trīsvienības draudzes prāvests Edgars Cakuls teica sprediķi, jo tā ir draudze, kurai Malvīne piederēja.

Priesteris Cakuls savā uzrunā norādīja, ka Malvīne, kura ir dzimusi 1930. gada 18. novembrī, dzīvoja vienkāršu dzīvi, strādāja vienkāršus darbus, taču izcēlās ar ļoti dziļu ticību un dievbijību, un bija aktīva Baznīcas, tai skaitā savas draudzes locekle. Priesteri, kurš šo sirmgalvi pazina jau daudzus gadus, ļoti uzrunāja viņas lielais iekšējais spēks, pārliecība un stingrība (pozitīvā nozīmē), kā arī dziļais miers, skaidrais skatiens un mātišķība. Visas  cēlās cilvēciskās īpašības, kā arī dziļo ticību Malvīne kopā ar savu vīru Jāni, kuru Dievs aizsauca pie sevis jau pirms trīs gadiem, nodeva tālāk savām meitām – māsai Silvijai, māsai Birutai un Anitai, kuras visu savu dzīvi nesavtīgi kalpo Dievam un Baznīcai.

Malvīne aizgāja mūžībā ļoti zīmīgā veidā un laikā. Viņa nomira pēc ilgām ciešanām, zināmā mērā – vientulībā, kā mūsu Pestītājs Jēzus, jo, kā zināms, šajā sarežģītajā laikā neviens tuvinieks slimnīcā nevar būt klāt. Taču tas notika 13. datumā pulksten 15.00. Katra mēneša 13. datumā Baznīca piemin Dievmātes parādīšanos Fatimā. Malvīne bija liela Dievmātes godinātāja, par ko liecināja viņas aktīvā piedalīšanās Rožukroņa pulciņā. Pulksten 15.00 ir laiks, kad Jēzus Kristus atdeva par mums savu dzīvību pie Krusta, kā arī tā ir Dieva Žēlsirdības stunda. Vai tās ir nejaušības? – jautāja priesteris Cakuls, piebilstot, ka nejaušības ir tikai ateistiem, bet ticīgam cilvēkam viss ir Dieva apredzība.

Bez šaubām, katru reizi, kad aiziet kāds tuvinieks, mums ir smagi, un tas cilvēciski ir normāli. Arī pats Jēzus raudāja pie sava drauga Lācara kapa. Tāpēc izsakām visdziļāko līdzjūtību māsai Silvijai, māsai Birutai un Anitai sakarā ar viņu mammas aiziešanu mūžībā. Taču vienlaikus ir vērts paturēt prātā pārliecību, ko Svētās Mises laikā pauda gan bīskaps Andris Kravalis, gan arī priesteris Edgars Cakuls, proti, ka Malvīne tagad kopā ar visiem svētajiem priecājas debesu godībā.

20 marts 2021, 12:38