Meklēt

Vatican News
Grottaferatas klosterī tiek audzēti arī truši Grottaferatas klosterī tiek audzēti arī truši 

Svētā Kamila meitu kongregācijas radošā fantāzija

“Pandēmija mums māca, ka visi esam savstarpēji saistīti, cits no cita atkarīgi un tai pašā laikā trausli un ievainojami” – šādu atziņu sarunā ar Vatikāna Radio pauda Svētā Kamila meitu kongregācijas klostera vadītāja Zēlija Andrigeti. Viņas pārziņā esošajā reliģiskajā institūcijā Grottaferatā – kalnu pilsētiņā, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā no Romas, marta mēnesī pozitīvas ar Covid-19 izrādījās vairāk nekā 50 māsas.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Zēlijai Andrigeti – reliģiskajai no Brazīlijas, sarunā pievienojas arī līdzmāsa kongregācijā, argentīniete Marija Fernanda Bondžanino. “Tās bija smagas dienas, jo nezinājām, kas notiks tālāk,” stāsta māsa Marija Fernanda, atceroties brīdi, kad pēkšņi vienā un tai pašā laikā kļuva zināms, ka ar koronavīrusu ir inficējušās 57 no 62 Svētā Kamila meitu kongregācijas ģenerālmājā Grottaferatā dzīvojošajām māsām.

“Grottaferatā nemitīgi sāka zvanīt tālrunis un stundas ceturkšņa laikā vārtu priekšā jau stāvēja daudzi žurnālisti, lai uzzinātu, kas noticis. Mūsu gadījums medijiem bija svarīga ziņa. Drīz ieradās arī ātrās palīdzības mašīnas. Smagā stāvoklī atradās mūsu ģenerālvikāre un vēl trīs māsas. Šodien viņas visas jūtas labi. Mēs ik dienas tikām kontrolētas, lai redzētu, vai ir augsta temperatūra un veselības pasliktināšanās pazīmes, kas, par laimi, nenotika,” pārdzīvoto atceras Svētā Kamila meitu kongregācijas māsas.

“Grottaferatas klosterī vairākas nedēļas valdīja uztraukums un neziņa, tomēr netika zaudētas ne cerība, ne ticība,” uzsver māsa Marija Fernanda. “Māsas palika savās istabās karantīnā. Viņas lūdzās, dažas varēja studēt. Visas atradāmies Dieva rokās. Mēs, dažas no māsām, kam tests bija negatīvs, apkalpojām visas pārējās. Ēdiens mums tika atstūtīts jau iepakojumā no Vannini slimnīcas Romā. Bailes, protams, bija, arī tāpēc, ka daudz ko dzirdējām un joprojām dzirdam par koronavīrusu. Taču, māsas palika mierīgas, atceras reliģiskā.”

Stāšanās pretim tik briesmīgam vīrusam, Grottaferatas kamiliāņu māsām ir ieguvusi jaunu nozīmi, proti, personīgo un kopienas aicinājumu atbildīgi sargāt radīto. Māsa Zēlija atzīmē, ka Baznīca iedrošina veikt konkrētu darbību, kas liktu pieņemt jaunu dzīvesveidu. “Mēs jūtam, ka ir jāsniedz atbilde uz ekoloģisko krīzi, uz zemes un nabadzīgo ļaužu saucienu gan kā reliģiskai kongregācijai, gan arī kalpojot tur, kur esam aicinātas kalpot saskaņā ar savu harizmu – skolās, universitātēs, slimnīcās un sanitārajās struktūrās,” saka māsa Zēlija. Savukārt, māsa Marija Fernanda atgādina, ka būdamas svētā Kamila meitas, vairāk nekā 800 reliģiskās visā pasaulē trim tradicionālajiem svētsolījumiem – paklausībai, šķīstībai un nabadzībai, pievieno arī ceturto: aprūpēt slimniekus arī tad, ja pastāv dzīvības risks. Visas māsas, kas ir rūpējušās par slimajiem šai koronavīrusa trauksmes situācijā, ir bagātinājušās ar jaunu pieredzi, padziļinājušas savu harizmu, jo tad, kad svētais Kamils pats salika šo ceturto svētsolījumu, apkārt plosījās mēris.

Māsas atzīst, ka, lai arī viņas joprojām mācās, kā rīkoties krīzes situācijā, tas, kas ir noticis, vēl nebija pieredzēts. Neraugoties uz to, visas māsas ir atradušās tuvu saslimušajiem ar jaunu tuvākmīlestības piegājienu, ar radošu tuvākmīlestību, cīnoties pret šo nepazīstamo vīrusu. Tā tas ir bijis gan Romā, mātes Džuzepinas Vannini vārdā nosauktajā slimnīcā, gan arī Trevizo, Brešas un Kremonas slimnīcās.

Argentīniešu māsa Marija Fernanda atzīmē, ka Svētā Kamila kongregācijas māsas savu uzmanību vienmēr ir veltījušas nabadzīgajiem, taču šobrīd līdzās koronavīrusam ir parādījušās jaunas nabadzības formas. Māsām tas liek steigties palīgā cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams – gan sanitārajās struktūrās, kur tās strādā, gan arī Grottaferatā, neaizmirstot padomāt arī par savām mājām.

Reliģiskās no Grottaferatas klostera ar pateicību piemin Itālijas Bīskapu konferenci, kas jo īpaši ir atbalstījusi Vannini slimnīcu. Vēl pirms neilga laika šeit bija slēgtas visas nodaļas, izņemot tikai vienu, kas uzņēma Covid-19 slimniekus.

Izmantojot gadījumu, kamiliāņu masas izsaka pateicību pāvestam Franciskam par “Laudato si” veltīto gadu – par pārdomu laiku, kas veltīts pirms pieciem gadiem publicētās enciklikas tematikai. Runāt par integrālu ekoloģiju, Grottaferatas māsām nozīmē atgriešanos saskaņā ar to. Integrāla ekoloģija ir piekopjama ik dienas. Māsām tas nozīmē saražot to, ko patērē un palīdzēt tiem, kas cieš trūkumu. Ražas darbos klosterī reliģiskajām palīdz līdzstrādnieki Bruno, Valeriano, Fausto, Andrea un Davide. Kopā tiek sagatavota augsne, kur audzēt bietes, kartupeļus, brokoļus.

“Mūsu vistas izdēj gandrīz 70 olas dienā,” lepni stāsta māsas. Viņu saimniecībā dzīvo arī kazas un truši. Oktobrī reliģiskās gatavojas vākt olīvas no saviem gadrīz tūkstoš olīvkokiem. Olīveļļas pietiek gan pašām, gan tām māsām, kas dzīvo citos klosteros, gan arī izdalīšanai citiem.

“Radītā aizsardzība nenozīmē tikai politiķu atbildību, tā ir arī mūsu visu atbildība. Ir jāsāk no mazām lietām – kad izmetam izlietotu bateriju, vai papīru, kad izmantojam sabiedrisko transportu automašīnu vietā, pat ja tās ir elektriskas,” šādu attieksmi aicina izrādīt kamiliāņu kongregācijas māsas. Viņas ir pārliecinātas, ka patiesa ekoloģiska atgriešanās var notikt tad, kad saprotam, ka tas ir globāls jautājums, ka tā ir savstarpēja palīdzība, nevis cenšanās nosargāt “savu kvadrātmetru” vien.

12 augusts 2020, 14:37