Baznīca atzīmē jaunavu kārtas atjaunošanas 50. gadskārtu
Silvija Krivteža, Jānis Evertovskis – Vatikāns
Atzīmējot jaunavu kārtas atjaunošanas 50. gadskārtu, pāvests Francisks adresējis viņām vēstījumu. “Esiet žēlsirdīgas sievietes, ekspertes cilvēcībā”, viņš tās mudina. Svētais tēvs aicina jaunavas ņemt piemēru no Marijas, kura ir “Magnificat sieviete” un “dzīvā Evaņģēlija māte”, būt spējīgām mācīt Baznīcu mīlēt nabagus, steigties palīgā vājākajiem, turēties tālu no tukšas kritizēšanas, būt uzņēmīgām un ar savu mīlestību sasildīt tos, kuri ir vientuļi un atstumti. Francisks atzīst, ka šo jaunavu aicinājums ir cerības zīme. Tas ir Svētā Gara auglis. Viņas ir sievietes, kas tic maiguma un mīlestības “revolucionārajam spēkam”.
Pasaulē ir apmēram pieci tūkstoši Dievam veltīto jaunavu. Viņas ir Debesu Līgavas eshataloģiskais tēls, kurā Baznīca sasniegs mīlestības pilnību uz Kristu – savu Līgavaini.
Par godu šai jubilejai Vatikānā bija paredzēts Starptautisks konsekrēto jaunavu kongress, kurā bija pieteikušās pārstāves no 61 valsts. Taču koronavīrusa izraisītās slimības dēļ pasākums tika atlikts. Tāpat arī dažu no viņām konsekrācija. Viņu vidū ir itāliete Kjāra Dionofrija, kurai jūnijā bija jāsaliek ordeņa svētsolījumi. Kjāra vada māju, kurā dzīvo bijušās ieslodzītās, kuras mēģina mainīt savu dzīvi.
Intervijā Vatikāna radio Kjāra pastāstīja, ka aicinājumu uz Dievam veltīto jaunavu dzīves veidu jau bija atklājusi pirms vairākiem gadiem. Tas notika vienā no Romas cietumiem, kur viņa strādāja ar sievietēm kā brīvprātīgā. Kjāra stāsta:
"Konsekrācijā svarīgs ir patiesas laulības elements. Tā ir dzīve, kas pilnībā vienota ar Jēzu Kristu. Otrais aspekts ir «ekleziāls», «dieceziāls». Baznīca mani pieņem, atzīst īpašo harizmu, kāda ir katrā konsekrētajā jaunavā, svētī un sūta pasaulē. Šī konsekrācija mūs dziļi iesakņo pasaulē, ļaujot tajā atmirdzēt Kristus gaismai. Tas ir kaut kas īpašs un skaists. Ne mazāk svarīga ir arī māsu kopienas dimensija. Mēs, konsekrētās jaunavas, neesam vientuļas salas. Katra no mums dzīvo atsevišķi, bet garīgi kopā. Mēs esam kā sava veida audekls, kas precīzi ieausts tajā miesā, kas ir Baznīca un cilvēce, izjūtot citu konsekrēto personu atbalstu un mīlestību, kuras īsteno savu īpašo harizmu," stāsta Kjāra Dionofrija.
Konsekrētās jaunavas aktīvi darbojas ne tikai Baznīcas, bet arī sabiedrības dzīvē. Viņu vidū ir gan skolotājas un žurnālistes, gan mākslinieces, ārstes un medmāsas. Konsekrācijas ārējā zīme ir zelta gredzens. Viņas katru dienu piedalās Stundu liturģijā.
Apustuliskajā pamudinājumā "Vita consacrata" izceltas piecas konsekretās dzīves formas. Jaunavu un atraiņu konsekrēšanas prakse bija pazīstama kopš apustuļu laikiem, bet gadsimtu gaitā tā tika pārtraukta. Šādu praksi atjaunoja Vatikāna II koncils. 1970. gada 31. maijā publicētais dokuments no jauna atzina Dievam veltīto jaunavu dzīves veida tradīciju. Jaunavu kārta ieved pasaulē dzīvojošu sievieti lūgšanā, gandarīšanā un apustuliskajā darbā.
