Īrija: grēksūdzes baznīcas autostāvvietā

Lidija O'Keina - Vatikāns

 Priesteris Pets Makinlijs kopā ar vēl dažiem kolēģiem grēksūdžu izklausīšanai atvēl pa vienai stundai divreiz dienā, ievērojot, protams, sociālo distanci. Šī iniciatīva jau ir izpelnījusies ievērību arī vairākos sociālajos tīklos. Tēvs Makinlijs vada Svētā Marka draudzi Talagtā, Dublinas dienvidos. Sarunā ar Vatikāna Radio viņš atzina, ka normālos apstākļos grēksūdze ārpus dievnama nenotiktu. Lēmums iziet aiz baznīcas sienām ir nobriedis, lai apliecinātu cilvēkiem, ka Baznīca joprojām ir dzīva. 

Priesteris no Dublinas pastāstīja, ka sākumā nebija cerēts, ka uz grēksūdzi nāks tik daudz cilvēku, tāpēc viņš un vēl viens priesteris sev līdzi uz autoparku paņēmuši Svēto Rakstu grāmatu, lai gaidot penitentus, varētu to lasīt. Taču drīz vien sākuši nākt ticīgie un atvērt grāmatu nav bijis laika. 

Prāvests atcerējās arī dažus skaistus brīžus, kas šais dienās pieredzēti autostāvietā. Kāda sieviete pastāstījusi, ka uz grēksūdzi nav bijusi kopš pirmās Svētās Komūnijas. Viņa ieraudzījusi zīmi par iespēju izsūdzēt grēkus un atzinusies, ka izjutusi iekšēju dzinuli pienākt pie priesteriem. Sieviete bijusi ļoti priecīga, kad beidzot atbrīvojusies no smagās, sirdsapziņu nospiedošās nastas. 

Tiklīdz Īrijā tika izziņots par koronavīrusa izplatību, baznīcas apturēja publiskos dievkalpojumus. Daudzi ticīgie ir bijuši apbēdināti, ka nav iespējams pieņemt Svēto Komūniju. Arī priesteri jutušies savādi stāvot tukšā dievnamā bez ticīgajiem. Taču šai laikā ir pieredzēts arī kāds pozitīvs aspekts, proti, cilvēki jūt nepieciešamību pēc lielākas tuvināšanās cits ar citu un ar draudzes ganu. Daudzi nāk klāt un ievērojot zināmu attālumu, vēlas apstāties un parunāt. 

Jautāts, vai priesteris Makinlijs vēlētos, lai grēksūdzes ārpus baznīcas varētu notikt arī citās draudzēs, viņš atbildēja, ka patiešām to vēlas, jo tādējādi ir iespējams administrēt sakramentu un cilvēkus tuvināt Dievam. 

Tekstu tulkoja un publicēšanai sagatavoja Inese Šteinerte