Meklēt

Vatican News
Eņģeļa pils Romā Eņģeļa pils Romā  (ANSA)

Kad svētais erceņģelis Miķelis parādījās virs Romas un apturēja mēri

Ar lūgšanas spēku pāvestam Gregoram Lielajam 590. gadā izdevās apturēt mēri, kas plosījās Romā. Erceņģelis Miķelis nolaidās pār imperatora Adriāna mauzoleju un kā uzvarētājs atpakaļ makstī salika zobenu. Lūk, kāpēc Adriāna mauzolejs tiek saukts par Eņģeļa pili (Castel Sant'Angelo), un tā virsū, gluži kā sardzē pār visu pilsētu paceļas bronzas eņģeļa statuja.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Romas panorāmā iezīmējas daudzas spārnotas figūras. Tās var redzēt virs karalim Viktoram Emanuelam II veltītā monumenta, saukta arī par Tēvzemes Altāri, kā arī uz pjedestāliem masīvās ēkas pakājē. Eņģeļu statujas rotā arī milzīgo Kasācijas tiesas pili. Kā "Vatican News" stāsta arheoloģe un mākslas vēsturniece Marija Milvija Morčano, tās ir "Nikai" - spārnotie uzvaras un reizē Itālijas Republikas simboli. Tie visā līdzinās senās Romas statujām, kas pacēlās virs nozīmīgām ēkām un simbolizēja pilsētas varenību. Taču Romā ir ne mazums eņģeļu statuju, piemēram, to, kuras majestātiski paceļas visā Eņģeļu tilta garumā, katrs kā atgādinājums par Kristus ciešanām. Visa Roma ir dāsni izrotāta ar statujām, kas atgādina par šīm debesu būtnēm - eņģeļiem. 

Taču visu pārējo eņģeļu statuju vidū viena ir īpaša. Tā ir svētā erceņģeļa Miķeļa lielā statuja. Pieminekļa ikonogrāfija krietni atšķiras no kanoniskās eņģeļu ikonogrāfijas. Kā skaidro arheoloģe Morčano, eņģeļa ķermenis ir statisks, tas neizsaka to dinamiku kuru esam raduši skatīt, piemēram, Rafaela un Gvido Reni mākslā tēlotajos eņģeļos. Eņģelis virs Adriāna mauzoleja neveic kādu darbību, bet ir ieņēmis miera stāvokli, pirms šo darbību veikt. Viņš ir tikko nolaidies, zem viņa kājām nav sakautā un uzvarētā dēmona. Svētais Miķelis uz brīdi ir pacēlis roku, lai tūlīt pēc tam iebāztu makstī zobenu. "Tas ir miera un žēlsirdības žests," stāsta arheoloģijas un mākslas zinātniece. 

Gregors I, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā Gregors Lielais, pāvesta tronī nomainīja Pelāgiju II, kurš nomira mēra dēļ. Mēris bija sācis izplatīties no Ēģiptes. Tas sēja aizvien vairāk cilvēku upuru un jau šķita, ka nekad nebeigsies. Pāvests nolēma skaitīt litāniju septiņās formās, kurā aicināja piedalīties visu Baznīcas klēru un ticīgo tautu. Romas iedzīvotāji gāja pa pilsētas ielām uz Svētā Pētera baziliku nesot Dievmātes - Salus populi Romani ikonu. Tā glabājas Santa Maria Maggiore - Marijas Lielākajā bazilikā un saskaņā ar tradīciju, to ir gleznojis evaņģēlists Lūka. 

Tieši pie šīs ikonas uz Dievmātei veltīto baziliku ikreiz pirms un pēc saviem apustuliskajiem ārzemju ceļojumiem dodas pāvests Francisks. Viņš šeit bija ieradies arī aizvadītajā svētdienā, lai  lūgtu Jaunavas Marijas palīdzību apturēt pašreizējo koronavīrusa pandēmiju.

Gregors no Tūras savā "Historiae Francorum" (liber X, 1) un Jakopo no Varazze "Legenda Aurea" darbā apraksta minēto procesiju. Tai virzoties uz priekšu, stundas laikā no mēra nomira ap 80 cilvēku, taču pāvests Gregors nebeidza gājiena dalībniekus iedrošināt, lai tie ar ticību virzītos uz priekšu. Kortežai tuvojoties Svētā Pētera bazilikai, gaiss kļuvis aizvien vieglāks un veselīgāks. Pienākuši pie tilta, kas pilsētu savienoja ar Adriāna mauzoleju, kurš tolaik saucās "Castellum Crescentii", procesijas dalībnieki ieraudzīja no debesīm nolaižamies veselas eņģeļu rindas. Eņģeļi dziedājuši dziesmu, kuras vārdi vēlāk kļuva par "Regina Coeli" - "Debesu Karaliene" lūgšanu, un kas Lieldienu laikā aizvieto "Kunga eņģelis" lūgšanu. Līdz ar šo lūgšanu Marija - Debesu Karaliene tiek sveikta sakarā ar Pestītāja augšāmcelšanos: "Regina Coeli, laetere, Alleluja. Quia quemmeruisti portare, Alleluja. Resurrexit sicut dixit, Alleluja!".

Svētais Gregors atbildēja: "Ora pro nobis rogamus, Alleluja!" Eņģeļi nolaidās vēl zemāk un jau lidinājās virs procesijas dalībnieku galvām. Visbeidzot tie no visām pusēm apjoza Jaunavas Marijas ikonu. Pāvests Gregors paraudzījās augstāk un pils virsotnē ieraudzīja lielu, bruņota erceņģeļa figūru. Erceņģelis noslaucīja asinis no sava zobena un iebāza to atpakaļ makstī. Mēris bija biedzies.

Par godu notikušajam imperatora Adriāna mauzoleju tauta sāka saukt par Eņģeļa pili un tā virsotnē tika uzbūvēta kapela. XI gadsimta beigās virs tās tika uzstādīta svētā erceņģeļa Miķeļa statuja - vispirms no koka, vēlāk dažas no marmora un visbeidzot no bronzas. Pils pagalmā var aplūkot marmora un vara statuju, kuru 1544. gadā ir veidojis tēlnieks no Toskānas Rafaels da Montelupo. Statujas augstums nedaudz pārniedz 3 metrus. 1660. gadā to ir restaurējis Bernini. 

Erceņģeļa Mikeļa statuja, kuru varam apbrīnot mūsdienās, ir flāmu tēlnieka Petera Antona Veršaffelta (Peter Anton Verschaffelt) darbs. Tā uzvarēja pāvesta Benedikta XIV Lambertini sarīkotajā konkursā 1750. gada Jubilejā. Tās parametri ir 4,70x5,40. 

Kā atzīmē mākslas zinātniece Marija Milvija Morčano, spārnotie uzvaras simboli šķiet teju pacelsies lidojumam debesīs, savukārt svētais Miķelis atlido no debesīm un abām kājām cieši nostājas uz zemes, it kā vēlēdamies atstāt uz tās savu pēdu nospiedumus. Saskaņā ar tradīciju, šie nospiedumi ir palikuši akmenī, kas šodien glabājas Eņģeļa pils muzejā, atgādinot, ka viņš ir šeit, mūsu vidū, un ir gatavs par mums aizbildināt, ja vien viņu lūgsim.

Par erceņģeļa Miķeļa saikni ar atbrīvošanu no epidēmiju briesmām liecina arī viena no vispazīstamākajām viņam veltītajām svētnīcām - tā, kas paceļas augstā kalnā Gargano zemesragā Apūlijā. 1665. gadā, mēra laikā erceņģelis parādījās bīskapam Berardino Pučinelli un aicināja savākt akmeņus no svētnīcas, ko izmantot pret epidēmiju, kas plosījās visā Neapoles karalistē, bet pasargāja Manfredonijas teritoriju. Bīskaps savāca akmeņus, iegravēja tajos vārdus M A - "Miķelis erceņģelis", un izdalīja tautai. Eņģeļa parādīšanās vietā viņš novietoja viņam veltītu statuju. Tās kopiju bīskaps nosūtīja uz Lukas pilsētu, kur tā joprojām atrodas senās San Michele in Foro baznīcas labās puses altārī.

20 marts 2020, 17:03