Meklēt

Vatican News

Iznāk grāmata par priesterisko celibātu

Emeritētais pāvests Benedikts XVI un Dievišķā Kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācijas prefekts, kardināls Roberts Sara kavējas debatēs par celibātu un iespēju ordinēt precētus vīriešus. Katrs no viņiem savu nostāju un pamatojumu ir izklāstījis atsevišķā tekstā. Tie ir iekļauti grāmatā, kas 15. janvārī tiks izdota Francijā.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Grāmata iznāk pēc kardināla Saras iniciatīvas, kurš par minētajiem jautājumiem ir lūdzis dalīties ieskatos arī emeritēto pāvestu. Grāmatas ievadā teikts, ka Benedikts XVI un Roberts Sara sevi sauc par “bīskapiem, kuri dzīvo bērnu paklausībā pāvestam Franciskam” un “mīlestības garā uz Baznīcas vienotību” “meklē patiesību”.

Vatikāna Radio Redakcionālās nodaļas direktors Andrea Tornielli palīdz ielūkoties grāmatas saturā. Žurnālists vispirms pievērš uzmanību kardināla Saras tekstam, kurā tiek atgādināts, ka pastāv ontoloģiski sakramentāla saikne starp priesterību un celibātu. Kardināls raksta: “Jebkāda šīs saiknes novājināšana diskusijai var pakļaut Vatikāna II koncila mācību un pāvestu Pāvila VI, Jāņa Pāvila II un Benedikta XVI maģistēriju. Lūdzu pāvestu Francisku definitīvi mūs pasargāt no šādas eventualitātes, liekot veto jebkādai likuma par priesterisko celibātu novājināšanas iespējai, arī tad, ja tā būtu ierobežota viena, vai otra reģiona ietvaros.” Kas attiecas uz eventuālu iespēju ordinēt precētus vīriešus, kardināls Sara to nosauc “par pastorālu katastrofu, eklezioloģisku apjukumu un sapratnes par priesterību aptumšošanos”.

Benedikts XVI, savukārt, īsā, celibāta jautājumam veltītā tekstā kavējas pie kristietības ebrejiskajām saknēm un apgalvo, ka priesterība un celibāts ir vienoti jau no Dieva “jaunās derības” ar cilvēci paša sākuma, un to ir noteicis Jēzus. Emeritētais pāvests atgādina, ka “senajā Baznīcā,” tas ir, pirmajā gadu tūkstotī, “precētie vīrieši varēja saņemt ordinācijas sakramentu tikai tad, ja viņi apņēmās ievērot seksuālo atturību”.

Priesteriskais celibāts nav un nekad nav bijusi dogma. “Runa ir par latīņu rita Baznīcas ekleziālo disciplīnu, kuru šādā veidā ir definējuši visi pēdējā laika pāvesti”, skaidro Vatikāna Radio Redakcionālās nodaļas direktors.  Austrumu rita Katoliskā Baznīca paredz iespēju par priesteriem ordinēt precētus vīriešus. Izņēmumus, kas attiecas arī uz latīņu rita Baznīcu, ir apstiprinājis tieši pāvests Benedikts XVI Apustuliskajā Konstitūcijā “Anglicanorum coetibus”, kas ir veltīta anglikāņiem, kuri vēlas atrasties kopībā ar Katolisko Baznīcu. Tajā ir paredzēts “raugoties pēc katra atsevišķa gadījuma pie sakrālās presbiteriālās ordinācijas pielaist arī precētus vīriešus, pamatojoties uz Svētā Krēsla apsiprinātajiem objektīvajiem kritērijiem”.

Žurnālists Tornielli atgādina, ka par šo jautājumu vairākkārt ir izteicies arī pāvests Francisks. Būdams vēl kardināls, viņš atsevišķā grāmatā iekļautajās sarunās ar rabīnu Ābrahamu Skorku paskaidroja, ka atbalsta celibāta saglabāšanu, “neraugoties uz visiem “par” un “pret”, jo aizvadītajos 10 gadsimtos ir bijis vairāk pozitīvas pieredzes, nekā kļūdu.” “Tradīcijai ir svars un vērtība,” turpat tālāk norādīja kardināls Bergoljo.

Pagājušā gada janvārī, sarunājoties ar žurnālistiem atceļā no Panamas, pāvests atgādināja, ka Austrumu Baznīcā bija iespējams izvēlēties vai nu celibātu, vai laulības pirms diakonāta, bet attiecībā uz latīņu rita Baznīcu, Francisks piemetināja: “Man prātā nāk svētā Pāvila VI frāze: “Labāk atdošu dzīvību, nekā mainīšu likumu par celibātu.” Man tā ir ienākusi prātā, un tā kā tai laikā, 60. gadu beigās un 70. sākumā, tā ir bijusi drosmīga frāze, tad vēlos teikt, ka personīgi domāju, ka celibāts ir dāvana Baznīcai... Es nepiekrītu izvēles celibāta pieļaušanai, nē”. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, Francisks runāja arī par diskusiju starp teologiem par iespēju pieļaut atkāpi attiecībā uz dažiem attāliem ģeogrāfiskiem reģioniem, piemēram, Klusā okeāna salām, tai pašā laikā precizējot: “Tas nav mans lēmums. Mans lēmums ir “nē” izvēles celibātam pirms diakonāta. Tas ir mans personīgais lēmums un es to nedarīšu, tas nu paliek skaidrs. Vai esmu “aizvērts”? Varbūt. Taču es nejūtos, ka ar šo lēmumu varu nostāties Dieva priekšā.”

2019. gada oktobrī notika Amazones reģionam veltītā Sinode, kurā tika debatēts arī par šo tematu. Kā teikts Sinodes gala dokumentā, daži bīskapi ir lūguši iespēju iesvētīt par priesteriem precētos pastāvīgos diakonus. Uzmanību izpelnās fakts, ka pāvests Francisks, kurš bija sekojis visām uzrunu un diskusiju fāzēm, Sinodes noslēguma uzrunā 26. oktobrī nekādā, pat vismazākajā veidā nepieminēja tematu par precēto vīriešu ordināciju. Viņš, savukārt, atgādināja par četrām Sinodes dimensijām, proti, par tām, kas attiecas uz inkulturāciju, ekoloģiju, sociālo un visbeidzot arī uz pastorālo dimensiju, uzsverot, ka tā “aptver visas”. Tai pašā uzrunā pāvests runāja par jauno kalpojuma veidu kreativitāti un par sievietes lomu. Ievērojot klēra trūkumu dažās misiju vietās, viņš atgādināja, ka daudzi priesteri no savām zemēm ir devušies uz tā dēvētajām “pirmās pasaules” valstīm – uz ASV un Eiropu, un “no tās pašas zemes vairs nav, ko sūtīt uz Amazones reģionu”.

Visbeidzot, kā nozīmīgu faktu Andrea Tornielli izceļ to, ka Francisks, pateicoties masu mediju darbiniekiem, tai pašā laikā aicināja, lai viņi, vēstot par Sinodes gala dokumentu, pakavētos galvenokārt pie “diagnozes”, jo tieši šai ziņā Sinode ir izpaudusies vislabāk, proti, pie kultūras, sociālās, pastorālās un ekoloģiskās diagnozes.

Jāpiebilst, ka laikā, kad grāmata attiecībā uz celibātu tika gatavota publicēšanai, ir noticis pārpratums un kā autori ir minēti gan kardināls Roberts Sara, gan emeritētais pāvests Benedikts XVI. Šais dienās ir saņemts Pontifikālā nama prefekta un emeritētā pāvesta speciālā sekretāra Georga Gensveina paskaidrojums, ka Benedikts XVI pēc kardināla Roberta Saras lūguma ir iesniedzis savu tekstu un ļāvis to izmantot pēc kardināla ieskatiem, taču nav autorizējis parakstīt grāmatu arī savā vārdā. Arhibīskaps Gensveins raksta: “Varu apgalvot, ka pēc emeritētā pāvesta norādījuma, lūdzu kardinālam Robertam Saram sazināties ar grāmatas izdevējiem un izņemt no tās Benedikta XVI kā pašas grāmatas, tā arī tās ievada un noslēguma līdzautora vārdu.”

14 janvāris 2020, 17:55