Misionārs Japānā: pāvestu šeit gaida ne tikai katoliskā kopiena vien

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Jā, es teiktu, ka jā. Par šo pāvestu, salīdzinot ar iepriekšējiem, vairāk runā masu mediji. Viņu šeit pazīst. Pie tam, japāņi atminas 1981. gadu, kad šo zemi apmeklēja Jānis Pāvils II. Viņš ir atstājis dziļu nospiedumu japāņu sabiedrībā, jo īpaši ar savu uzrunu Hirosimā.”

Japānā kristietība ir pieredzējusi smagus brīžus. Kāds ir pašreizējais brīdis Baznīcai un kristiešiem kopumā?

“Šis ir liela izaicinājuma brīdis, jo ir jārisina divi svarīgi jautājumi. Pirmais ir – piešķirt jaunu vērienu evaņģelizācijai, proti, darīt visu iespējamo, lai kristīgās kopienas kļūtu kopienas, kas evaņģelizē, lai būtu par stimulu teritorijā, kurā tās atrodas, un sabiedrībai nestu Jēzus Evaņģēliju caur sociālo darbu un visāda veida palīdzību, jo īpaši, caur lūgšanu un liturģiju. Otrs liels izaicinājums ir integrācija ar ieceļotāju katoļu kopienām, kas ir jaunākas par japāņu kristiešiem. Tās varētu piešķirt jaunu spēku Baznīcas iekšienē. Šī integrācija kļūst neatliekama.”

Ir zināms, ka kristiešu Japānā ir pavisam maza saujiņa. Vai kristietība šeit kaut kādā veidā spēj ietekmēt sabiedrību, kultūru?

“Tiešas ietekmes uz japāņu sabierību tai nav, tomēr ir neliela mikro ietekme. Tā ir kristiešu ietekme uz savām ģimenēm, savu vidi. Viņi patiešām var sniegt evaņģēlisko liecību un izdarīt izvēles saskaņā ar Evaņģēlija vērtībām. Tas japāņu sabiedrībā ir iespējams.”

Vai ir saskarsmes punkti starp kristīgo ticību un vairākuma reliģijām – šintoismu, budismu?

“Ir un kā vēl! Es saskatu divus lielus tikšanās punktus. Tikšanās punkts ar šintoismu, ar šo skaisto tradīciju, ir ļoti būtisks. Tā ir dzīvība. Ja par pāvesta vizīti domājam kā par pamudinājumu sargāt dzīvību, palīdzēt dzīvībai, tad tas ir nenoliedzami. Tātad, dzīvības temats ir ļoti tuvs saskarsmes punkts ar šintoismu, jo atrasties tuvu dzīvībai, aizsargāt dzīvību – sākot no dabas un plašākā nozīmē, līdz cilvēka dzīvības fundamentālajiem tematiem, tādiem, kā dzīvība kopš ieņemšanas brīža līdz dabiskai nāvei, kristietībai un šintoismam ir ļoti tuvi. Savukārt, kas attiecas uz saskarsmes punktiem ar budistu pasauli, mums ir mirušo kults. Tas mums ir ļoti svarīgs, jo ticam mūžīgajai dzīvei un tātad, atkal domājam par dzīvību, taču ne tikai šīs zemes virsū, bet arī mūžībā. Tāpēc pāvesta vizīte var veicināt arī dziļāku dialogu ar budistu pasauli par mūsu brāļu kultu, kuri mums pa priekšu ir aizgājuši mūžīgajā dzīvē.”

Ko Pontifikālā ārzemju misiju institūta reģionālās nodaļas priekšnieks vēlētos sagaidīt no pāvesta vizītes nākotnē?

“Baznīca Japānā ir ļoti skaista Baznīca, tā ir Baznīca, kuras priekšā, kā teikts, ir lieli izaicinājumi. Tā, bez šaubām, ir Baznīca ar japānisku identitāti, kur viss ir ļoti ieprogrammēts, visam ir jānorit saskaņā ar plānu. Ceru, kā pāvests, tāpat kā visās savās vizītēs, ienesīs spontaneitātes vēju, spēju iziet ārpus programmas, spēju iziet no plāniem un shēmām, un ka viņš spēs sniegt liecību mums misionāriem, visai Baznīcai Japānā, visiem kristiešiem, ka Evaņģēlija priekā slēpjas viena brīnišķa spontaneitāte.”