Sinode: kardināls Šēnborns par "viri probati" un pastāvīgo diakonātu
Inese Šteinerte - Vatikāns
Viens no kardināla uzdotajiem jautājumiem skar pentekostālo kustību izplatību. Ko katoļiem, jo īpaši Baznīcas ganiem, liecina tas, ka vairāk nekā puse šī reģiona katoļu ir pārgājuši pie šīm kustībām. Pēdējā laikā tiek uzsvērts, ka tā ir konkrēta klātbūtne, kas Amazones reģiona katoļiem liek pāriet pie pentokostālajām kustībām. Tās rod iespēju būt klātesošas Amazones attālajos ciematos, kamēr priesteri un bīskapi spēj apmeklēt vietējos iedzīvotājus labi ja reizi gadā. “Tātad, uzsvars tiek likts uz reālu klātbūtni, nevis tikai uz vizīti,” rezumē bīskaps Šēnborns.
Otrs jautājums, ko bīskapiem no Latīņamerikas kontinenta Sinodē uzdeva Vīnes arhibīskaps, skar “viri probati” – precēto vīriešu ordināciju, kas darbotos tais ģeogrāfiskajos apgabalos, kuros trūkst priesteru. Kardināls Šēnborns atzīmē, ka šī iespēja nav izslēgta, jo nav dogmas, kas to liegtu, taču – kā pārraudzīt ar šo ordināciju saistītās lietas? “Kāpēc neesat ieviesuši pastāvīgo diakonu intensīvāku formāciju?” tāds bijis Amazones bīskapiem uzdotais jautājums. “Katrā ziņā,” atzīmē kardināls, “ja arī Baznīca zināmos gadījumos ļautu ordinēt par priesteriem precētus vīriešus, viņiem vispirms būtu jāiziet diakonāts. Tāpēc, “viri probati” atbilstoša būtu pastāvīgo diakonu institūcija. Diakoni spēj palīdzēt kopienām, tāpēc, pirms runāt par “viri probati” kā priesteriem, ļoti noderīga būtu pieredze, ko Vatikāna II koncils ir pavēris pastāvīgajiem diakoniem."
Treškārt un galvenokārt kardināls Šēnborns norāda, ka primārā uzmanība ir jāvelta nevis Baznīcas kalpotājiem, bet Dieva tautai. Tā ir Vatikāna II koncila lielā vīzija. “Es apbrīnoju visu, ko Sinodē esmu dzirdējis par vietējo ticīgo – ģimeņu, sieviešu, un jo īpaši sieviešu, klātbūtni,” saka Vīnes arhibīskaps. Viņš piebilst, ka ticīgā tauta ir tā, kas ienes dzīvību vietējās kristīgajās kopienās. “Arī tad, ja šiem cilvēkiem nav izteikta kalpojuma, tie ir Dieva tautas kalpi un kalpones,” turpina kardināls. Viņš izteica gandarījumu, ka Sinodes dalībnieki lielu uzmanību veltī tam, ko Vatikāna II koncils sauc par visu kristīto priesterību. “Tā ir kristīgās dzīves pamats,” uzsver Eiropas kontinenta pārstāvis.
