Meklēt

Vatican News
Medjugorje Medžugorje 

Kas pamudina svētceļniekus doties uz Medžugorji?

Katru vasaru miljoniem cilvēku dodas uz Medžugorji Bosnijā-Hercegovinā, lai meklētu to īpašo miera un lūgšanu gaisotni, ko piedāvā šī vieta starp kalniem. Svētceļniekus vada vēlēšanās gūt spēcīgu ticības pieredzi. Kopš šī gada maija, kad pāvests Francisks deva autorizāciju svētceļojumiem uz Medžugorji, tos var rīkot jau pavisam oficiālā, nevis “privātā” kārtā kā līdz šim.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Līdz ar to svētceļnieku skaits ir audzis vēl vairāk. Viņu vidū ir arī ievērojamas Baznīcas personas. Šovasar Križevacu kalnu ieleju apmeklēja pāvesta ģenerālvikārs Romas diecēzē, kardināls Andželo de Donatis, Jaunās Evaņģelizācijas kongregācijas prefekts Rino Fizikella, Triestes bīskaps Džampaolo Krepaldi.

“Tā ir zīme, kas liecina par saikni starp Medžugorji, universālo Baznīcu un Svēto Krēslu,” saka apustuliskais vizitators Medžugorjē, arhibīskaps Henriks Hosers. Joprojām gaidot ziņas par Baznīcas autoritāšu apstiprinātu Medžugorjes statusu, ir sperti daudzi soļi uz priekšu, šai Balkānu vietā pieņemot svētceļniekus. Arhibīskaps Hosers apustuliskā vizitatora pienākumus Medžugorjē pilda nedaudz vairāk par gadu. Kas šai laikā ir mainījies? Poļu tautības garīdznieks stāsta, ka šeit tā ir jau viņa otrā misija. Pirms diviem gadiem arhibīskaps ieradies, lai izpētītu situāciju, bet nu ir pagājis viens gads, kopš viņš šeit rezidē. Viņaprāt, Medžugorjē nav notikušas acīm vērojamas pārmaiņas, taču ir notikusi ekleziāla un pastorāla attīstība.

Apustuliskā vizitatora pienākums ir attīstīt pastorālo aprūpi un rūpēties par svētceļnieku uzņemšanu ne tikai loģistiskā, bet visvairāk par visu garīgā ziņā. Tas esot smags izaicinājums, jo svētceļnieku skaits turpina augt. Viņi ierodas no visas pasaules un tiem ir nepieciešama pavadība viņu valodā. Šobrīd liturģija un katehēzes tiek simultāni tulkotas 16 valodās. Ir aprēķināts, ka gada laikā Medžugorji apmeklē ap 3 miljoni cilvēku, visvairāk vasarā, bet svētceļnieku netrūkst arī citos gadalaikos. Kas viņus šeit pievelk? Arhibīskaps Hosers saka:

“Ir grūti izskaidrot, kas viņus pievelk, tā nav taustāma lieta, cilvēki meklē garīgu realitāti, ko šeit spēj rast lūgšanu brīžos, Euharistijas adorācijā, Dieva Vārda meditācijā, Grēksūdzes sakramentā. Lielākā svētceļnieku daļa ierodas no Itālijas un Polijas, ir arī vietējie apmeklētāji – no Bosnijas-Hercegovinas un Horvātijas, no Balkāniem. Viņus pievelk šī miera un klusuma gaisotne, tie piedzīvo spēcīgu ticības pieredzi, tuvojas Dievam un daudzi šeit atgriežas kopā ar draugiem.”

Kā darbojas Medžugorjes draudze? Arhibīskaps Hosers par draudzes darbību pateicas daudziem cilvēkiem. Šeit strādā 13 franciskāņu tēvi, kuri lielāku svētceļnieku pieplūdumu laikā var paļauties uz citiem ordeņa brāļiem, kā arī uz Mostaras-Duvno diecēzes priesteriem. Palīdz arī priesteri, kas pavada svētceļniekus. Franciskāņu tēvi ilgas stundas atrodas biktskrēslā un izklausa grēksūdzes, taču viņi vada arī rekolekcijas. Medžugorje ir slavena ar savām gavēņa rekolekcijām. Ne mazums cilvēku izvēlas vienu nedēļu pavadīt, pārtiekot tikai no maizes un ūdens.

Katru nedēļu tiek piedāvāta bagātīga programma – no rīta ir Svētās Mises dažādās valodās, katehēzes, pēcpusdienā tiek skaitīts Rožukronis, vakarā Vesperes, seko Svētā Mise un pārdomu brīži. Trīs reizes nedēļā notiek Vissvētākā Sakramenta adorācija un vienreiz Krusta godināšana. Dievnamu iejož divi kalni. Viens ir Križevacs, jeb Krusta kalns, uz kura atrodas liels krusts un kurā kāpjot, cilvēki veic Krustaceļu. Uz otra – Podbrdo kalna, atrodas Dievmātes statuja. Kāpjot šai kalnā, tiek apcerēti Rožukroņa noslēpumi.

Bosnija-Hercegovina ir kļuvusi pazīstama ar Medžugorjes svētnīcu, taču Balkānos ir pieredzēti briesmīgi brāļu kari ar daudziem upuriem. Atmiņas par karu joprojām ir ļoti dzīvas. Bosnijā-Hercegovinā dzīvo dažādu etnisko grupu un reliģiju piederīgie. Šeit ir katoļi, pareizticīgie un musulmaņi. Arhibīskaps Hosers atzīmē, ka Medžugorje visus aicina uz mieru un nacionālo vienotību.

Lai arī pāvests Francisks ir devis atļauju diecēzēm un draudzēm oficiāli rīkot svētceļojumus uz Medžugorji, tai nav “mariāniskās svētnīcas” statusa. Pastāv tikai Medžugorjes draudze, kas nav nedz nacionāla, nedz diecezāla svētnīca. Arī arhibīskaps Hosers šeit ir “speciāla rakstura apustuliskais vizitators”. Viņš stāsta, ka pēdējos gados ir intensificējušās draudzības saites starp Medžugorji un Itālijas bīskapiem. Šeit ir sākuši ierasties kardināli un bīskapi. Pirmoreiz vēsturē kardināls, šai gadījumā Romas diecēzes ģenerālvikārs De Donatis, ir atklājis Jauniešu festivālu, bet to svinīgi noslēdza Jaunās Evaņģelizācijas kongregācijas prefekts Rino Fizikella.

27 augusts 2019, 18:13