Cerca

Vatican News
2019.07.14 Cardinale Paolo Sardi Kardināls Paolo Sardi 

Mūžībā aizgājis kardināls Paolo Sardi. Īss ieskats Kardinālu kolēģijas vēsturē un tās pašreizējais sastāvs

Pāvests izsaka līdzjūtību sakarā ar kardināla Paolo Sardi nāvi. Viņš ir dzimis 1934. gadā Pjemontes apgabalā Itālijā. Par priesteri iesvētīts 1958. gadā. Kardināls Sardi ir veicis Apustuliskās kameras vicekamerlenga pienākumus, laikā no 1996. līdz 2004. gadam bijis apustuliskais nuncijs, kopš 2009. gada Maltas bruņinieku ordeņa patrons.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Pāvests augsti novērtē aizgājēja teoloģisko sagatavotību, viņa uzcītību, diskrēto kalpojumu un priesterisko dvēseli. Kardināls Paolo Sardi deva lielu ieguldījumu pāvestu Pāvila VI, Jāņa Pāvila II un Benedikta XVI maģistērijā, palīdzēdams sagatavot viņu tekstu izklāstu.

Līdz ar kardināla Sardi aiziešanu mūžībā, kardinālu kolēģijā šobrīd paliek 219 kardināli, no kuriem 120 ir balsstiesīgi. 40 kardināli pieder dažādiem reliģiskajiem ordeņiem un kongregācijām. Visvairāk šobrīd ir kardinālu saleziāņu. To skaits sasniedz 8 cilvēkus, seko franciskāņi ar 6 kardināliem un jezuīti ar 4. Vairāki citi reliģiskie institūti ir pārstāvēti ar diviem, vai vienu kardinālu. Ģeogrāfiskā ziņā 102 kardināli nāk no Eiropas, 27 no Dienvidamerikas, 26 no Āfrikas, pa 25 no Ziemeļamerikas un Āzijas, 8 no Centrālamerikas, 6 no Okeānijas.

Vēsturiskie avoti vēstī, ka 1150. gadā Kardinālu kolēģiju veidoja 1 dekāns un viens kamerlengs ar pienākumu administrēt Svētā Krēsla īpašumus. Kopš 1059. gada kardināli ir vienīgie, kuri ievēl pāvestu. XII gadsimtā par kardināliem sāka iecelt prelātus, kas dzīvo arī ārpus Romas. No XIII līdz XV gadsimtam kardinālu skaits nepārsniedza 30 cilvēkus, 1586. gadā pāvests Siksts V to palielināja līdz 70. Tikai pāvests Jānis XXIII kardinālu strikto skaitlisko ierobežojumu atcēla.

Pāvests Pāvils VI 1965. gadā kardinālu kolēģijā turpmāk ļāva iekļaut arī Austrumu katoļu ritu patriarhus. Ar Motu Proprio “Ingravescentem aetatem” 1970. gadā viņš noteica, ka, sasniedzot 80 gadu vecumu, kardināli vairs nevar būt Romas kūrijas dikastēriju, kā arī Svētā Krēsla un Vatikāna valsts pastāvīgo organismu locekļi. Līdz ar šo Motu Proprio kardināli, kuri ir vecāki par 80 gadiem, vairs nevar vēlēt jaunu pāvestu, tātad, viņiem zūd tiesības piedalīties konklāvā. Bez tam, Pāvils VI noteica, ka lielākais kardinālu skaits, kuri var vēlēt pāvestu, ir 120. Šo limitu ievēroja arī pāvests Jānis Pāvils II, taču divas reizes viņš izdarīja izņēmumu, balsstiesīgo kardinālu skaitu palielinot līdz 135.

Pāvests Benedikts XVI atkal noteica, ka kardināli, kuri vēl pāvestu, nepārsniedz 120 cilvēku lielu skaitu. Taču, arī Benedikts XVI divreiz izdarīja izņēmumus, šo skaitu palielinot par vēl 5 kardināliem.

Pāvests Francisks 2014. gada 22. februāra konsistorijā balsstiesīgo kardinālu kvotu palielināja līdz 122, bet 2015. gada 14. februāra konsistorijā – līdz 125. 2016. gada 19. novembra konsistorijā, kurā kardinālu tituls tika piešķirts 17 bīskapiem, balss tiesības piederēja 121 kardinālam. Arī nākamajā, 2017. gada 28. jūnija konsistorijā balsstiesīgo kardinālu skaits palika nemainīgs. 2018. gada 28. jūnijā, tūlīt pēc kardinālu konsistorija, Kardinālu kolēģijā pavisam bija 227 kardināli, no kuriem 125 balsstiesīgi, bet pārējie 102 nē.

Kardinālu uzdevums ir būt par pāvesta ievēlētājiem un padomdevējiem, vadot universālo Baznīcu. Viņi visi ir iedalīti trijās kārtās – episkopālajā, prezbiteriālajā un diakonālajā. Kardinālu kolēģiju vada dekāns. Viņš ir arī Ostijas titulārbīskaps. Šobrīd Kardinālu kolēģijas dekāna pienākumus veic kardināls Andželo Sodano. Šai amatā viņš kalpo kopš 2005. gada.

Kardināli, kuri dzīvo Vatikānā un Romā, lai arī ārpus Vatikāna teritorijas, ir Vatikāna pilsoņi.

15 jūlijs 2019, 16:54