Cerca

Vatican News
2019.07.06 Foto dell'arcivescovo Fulton Sheen Arhibīskaps Fultons Šīns 

Altāru godā tiks paaugstināts arhibīskaps Fultons Šīns un vairāki citi Dieva kalpi

Pāvests ir parakstījis dekrētus par jaunu Dieva kalpu paaugstināšanu altāru godā. Starp viņiem ir Ņūportas titulārais arhibīskaps Fultons Šīns – viens no pirmajiem evaņģelizētājiem ar televīzijas starpniecību.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Viņš ir dzimis 1895. gada 8. maijā El Paso, Ilinoisas pavalstī Amerikas Savienotajās Valstīs. 24 gadu vecumā tiek iesvētīts priestera kārtā. Pēc teoloģijas doktora grāda iegūšanas Romā, viņš atgriežas ASV, kur sāk strādāt par vikāru kādā no perifērijas draudzēm. Ticīgo ievērību Fultons Šīns tūlīt piesaista ar saviem sprediķiem. No 1926. līdz 1950. gadam ir filozofijas docētājs Vašingtonas katoļu universitātē. 1930. gadā radio NBC viņš uzsāk svētdienu raidījumus “Katoļu stunda”.

1950. gadā, pateicoties savai skaidrajai un visiem saprotamajai valodai, Fultons Šīns sāk strādāt arī televīzijā. Televīzijas sludinātāja misija sākas ar NBC programmu “Ir vērts dzīvot”. Vēršoties pie skatītājiem, kuru skaits ik nedēļas pārsniedza 30 miljonus cilvēku, Šīns atgādināja, ka vienīgais visu problēmu risinājums ir meklējams Jēzū Kristū. 1950. gadā viņš tiek nominēts par Ticības sludināšanas biedrības direktoru nacionālā līmenī. Sākas ilgstoša ceļojumu sērija Āzijā, Āfrikā un Okeānijā. 1951. gada 11. jūnijā Fultons Šīns tiek konsakrēts par bīskapu. 1966. gadā viņš saņem Ročesteras bīskapa nomināciju.

1979. gada 20. septembrī Šīns celebrēja Svēto Misi, atzīmēdams 60 gadus priesterībā. Homīlijā viņš teica šos, plašu ievērību guvušos vārdus: “Nav tā, ka es nemīlētu dzīvi, bet nu vēlos satikt Kungu. Esmu pavadījis daudzas stundas Viņa priekšā Vissvētākajā Sakramentā. Esmu runājis ar Viņu lūgšanā un par Viņu ar visiem, kuri vien vēlējās manī klausīties. Nu vēlos redzēt Viņu seju pret seju.” Fultons Šīns nomira divus mēnešus vēlāk, 1979. gada 9. decembrī Ņujorkā.

Pāvests Francisks universālās Baznīcas līmenī ir paplašinājis arī liturģisko kultu par godu svētīgajam Bartolomejam, itāliski godinātam kā Bartolomeo dei Martiri – “mocekļu Bartolomejs”. Runa ir par XVI gadsimta portugāļu dominikāņu tēvu. Pāvests, iekļaudams šo svētīgo universālās Baznīcas kalendārā, atzīst viņa kultu, kas ir pastāvējis kopš neatminamiem laikiem.

Svētīgā Bartolomeja dzīve ir apustuliskās dedzības caurausta. Viņš ir dzimis 1514. gadā Lisabonā, Kristību saņēmis Svētās Marijas – Mocekļu karalienes baznīcā. No šejienes arī izriet viņa vārds “mocekļu Bartolomejs”. 1528. gada 11. novembrī viņš ietērpās dominikāņu mūka habitā. 1538. gadā, pabeidzis filozofijas un teoloģijas studijas, Bartolomejs uzsāk mācīt Lisabonas klosteros. 1559. gadā viņš tiek nominēts par Bragas arhibīskapu.

Svētīgais Bartolomejs ir rediģējis katehismu un uzrakstījis 32 darbus, ievērojamākais no tiem ir “Stimulus Pastorum”. No 1561. līdz 1563. gadam viņš piedalījās Tridentas koncilā, kur prezentēja 268 petīcijas. Tajās bija izklāstīta piedāvājumu sintēze par Baznīcas reformu. 1582. gadā Bartolomejs nododas klusuma dzīvei Viana do Kastelo Svētā Krusta klosterī, kas tika izveidots pēc viņa iniciatīvas. Šeit 1590. gada 16. jūlijā viņš nomira. Ticīgie līdz pat mūsdienām viņu sauc par svēto arhibīskapu.

Pāvests ir atzinis arī septiņu Dieva kalpu varonīgos tikumus. Viņu vidū ir Antiohijas maronītu patriarhs, libānietis Elija Hoijeks. Viņš ir arī Svētās Ģimenes Maronītu māsu kongregācijas dibinātājs. Dzimis 1843. gadā, miris 1931. gadā Bkerkē.

Starp nākamajiem svētīgajiem ir ierindots arī poļu diecezālais priesteris Ladislavs Kornilovičs, dzimis 1884. gadā Varšavā, miris 1946. gadā Laski.

Par svētīgu tiks pasludināta arī filipīniete Franciska no Svētā Gara. Viņa ir Svētās Katrīnas no Sjēnas dominikāņu māsu kongregācijas dibinātāja. Dzimusi 1647. gadā Intramurosā, mirusi 1711. gadā Manilā.

Svētīgo kārtā tiks iecelts franču tautības lajs, Mātišķās Žēlsirdības māsu kongregācijas dibinātājs Stefans Pjērs Morlāns, kā arī spāņu bīskaps Andželo Riesko Karbaho un divi itāļu reliģiskie – Somaskas regulārkanoniķu ordeņa piederīgais Džovanni Vittorio Ferro un kapucīnu Mazo brāļu ordeņa tēvs Andželiko Lipani.

08 jūlijs 2019, 18:17