Austrālija: Baznīcas vēsture un tās sūtība šodien
Inese Šteinerte - Vatikāns
Gandrīz divus gadsimtus lielākā ticīgo kopiena šeit bija anglikāņi. Viņi bija tie, kas veica arī pirmās misijas pie aborigēniem. Tās raksturoja liela atvērtība pret laju, tai skaitā iezemiešu darbību. Vēlāk Austrālijā sāka ieceļot daudzi īri, galvenokārt katoļi. Pēc II Pasaules kara uz dzīvi tālajā kontinetā apmetās itāļi, kā arī ieceļotāji no citām zemēm ar katoļticīgu tradīciju. Austrālijā sāka ierasties arī pareizticīgie. Tai pašā laikā sāka progresīvi sarukt Anglikāņu Baznīcas piederīgo skaits. XX gadsimta otrajā pusē katoļi kļuva par skaitliski lielāko reliģisko kopienu Austrālijā.
Aizvadītā gadsimta pēdējos gadu desmitos sāka augt hinduistu un islāmticīgo skaits. Daudzi Āzijas un Tuvo Austrumu zemju ieceļotāji Austrālijai piešķīra multietnisku un multireliģisku raksturu. 2006. gadā nekristīgo reliģiju piederīgo šai zemē bija 5,6%, bet desmit gadus vēlāk, 2016. gadā, to procents bija izaudzis jau līdz 8,2. Vislielākā skaitliskā izaugsme vērojama hinduistu vidū – 0,7% 2006. gadā un 1,9% 2016. gadā, kā arī islāmticīgo vidū – respektīvi, no 1,7% līdz 2,6%. Nevar neievērot arī neticīgo austrāliešu skaitu. 2016. gada tautas skaitīšanas laikā 30,1% Austrālijas iedzīvotāju deklarēja sevi par neticīgiem, vai arī nepiederošiem nevienai no klasificētajām reliģijām.
Kas attiecas uz Katolisko Baznīcu, tikai 22,6% uzskata sevi par katoļticīgiem, lai arī Baznīcā nokristīto sastāvs ir 27,3%. Nedaudz vairāk par pusi – 52% austrāliešu pieder kādai no kristīgajām konfesijām.
Katoliskā Baznīca Austrālijā ir spēcīga izglītības un sociālajā jomā. Pirmā katoļu skola šeit tika nodibināta 1820. gadā. Šodien ir gandrīz 2 tūkstoši izglītības institūtu, kas atšķiras ar labu kvalitāti un ir pieprasīti arī nekatoļu studentu vidū.
Austrālijas Katoliskajā Baznīcā ir plaši attīstīts sociālās palīdzības tīkls. Šeit darbojas Caritas, ap 60 sociālo pakalpojumu organizāciju, Veselības aprūpes organizācija, Sociālā taisnīguma padome, Migrantu un bēgļu aprūpes padome. Daudz tiek palīdzēts arī nabadzīgajām zemēm. Tām tiek novirzīta daļa ziedojumu, kas sakrāti kolektē ar nosaukumu “Līdzjūtības projekts”. Speciāla bīskapu komisija ir izveidota palīdzības sniegšanai aborigēniem. Bīskapi vairākkārt ir norādījuši uz marģinalizācijas situāciju, kādā atrodas aborigenu tautas, kā arī lūguši piedošanu par pagātnē paveiktajiem pāridarījumiem pret Austrālijas pamatiedzīvotājiem. Laikā no 1915. līdz 1969. gadam aborigēnu vecākiem ar varu tika atņemti bērni un nodoti reliģiskajiem institūtiem ar mērķi tos audzināt saskaņā ar balto ieceļotāju kultūru. Šo aborigēnu vēstures sāpīgo posmu Austrālijā joprojām pazīst ar nosaukumu “Nozagtā paaudze”.
Baznīca Austrālijā atrodas migrantu pastorālās aprūpes priekšgalā. Jau 1944. gadā Bīskapu konference izveidoja imigrācijas komisiju un nākamajos gados migrantu pastorālās aprūpes centri tika atvērti visās diecēzēs. 1955. gadā tika atvērta bēgļu nodaļa. Arī šais gados Baznīca Austrālijā ir iestājusies migrantu aizstāvības labā. Spēcīgu kritiku tā ir raidījusi attiecībā pret patvēruma lūdzēju novirzīšanu ražas novākšanas darbā uz trešajām zemēm, kamēr tiek izskatītas viņu ieceļošanas prasības.
Cits nozīmīgs temats, kuram veltīta Austrālijas Katoliskās Baznīcas uzmanība, ir radītā aizsardzība. Šai zemē, ko bieži plosa ekstrēmi klimatiski fenomeni, tādi kā sausums un ugunsgrēki, Baznīca ir izveidojusi vides aizsardzības iestādi “Rūpes par zemi” (Catholic Earthcare).
