Cerca

Vatican News
Papa: a corpo Augustinianum, approfondite tradizione "Augustinianum" institūta studentu un profesoru vizīte Vatikānā  (ANSA)

Patristikas studiju institūtam "Augustinianum" – 50

Blakus Svētā Pētera laukumam, tūlīt aiz kreisās kolonādes, atrodas viena no pontifikālajām mācību iestādēm – patristikas institūts “Augustinianum”. Šais dienās ir apritējuši 50 gadi, kopš tā nodibināšanas. Tā ir vieta, kur studenti iedziļinās Baznīcas tēvu darbos, viņu teoloģijā, pirmo kristietības gadsimtu rakstos.

Inese Šteinerte - Vatikāns

 Institūtu ir dibinājuši un vada augustīniešu ordeņa tēvi. Atklāšanas brīdi 1970. gada 4. maijā pagodināja pāvests Pāvils VI. Viņam, kā svētā Augustīna teoloģijas lielam cienītājam, par jauno fakultāti, kas pieder pie Pontifikālās Laterāna universitātes, bija īpašs prieks. Pāvils VI augstu vērtēja “pirmo kristietības gadsimtu ticības lieciniekus, teologus, kas izskaidroja un aizstāvēja katolisko dogmu. Liela daļa no viņiem bija arī dedzīgi dvēseļu gani, kas šo dogmu sludināja un pielietoja cilvēku vajadzībās”.

Institūtu “Augustinianum” īpaši vēlējās Svētā Augustīna ordeņa ģenerālpriors, tēvs Augustīns Trape. Viņš to nodibināja kopā ar līdzbrāli ordenī, tēvu Prosperu Grehu, šodien kardinālu. Institūts tika nodibināts 1969. gada 14. februārī, bet Katoliskās Izglītības kongregācija kanoniski to atzina ar 25. jūlijā izdotu dekrētu.

Svētie Augustīns, Ambrozijs, Hieronīms un Gregors Lielais Rietumu Baznīcā, un Bazīlijs, Gregors no Nazianses, Jānis Hrizostoms un Atanāzijs Austrumu Baznīcā ir tie, kas visvairāk izceļas pārējo seno kristietības gadsimtu autoru vidū. Pāvests Pāvils VI apzinājās, ka patristikas studijas Baznīcai palīdz atklāt pirmo gadsimtu garu. Tāpēc jaunā institūta iesvētīšanas ceremonijā viņš apgalvoja, ka šī mācību iestāde “pilnā mērā atbilst Baznīcas pašreizējām vajadzībām”. “Atgriešanās pie Baznīcas tēviem,” viņš teica, “veido daļu no kristīgo sākumu pētniecības, bez kuras nebūtu iespējams veikt Svēto Rakstu atjaunotni, liturģisko reformu un jaunos teoloģiskos pētījumus Vatikāna II ekumeniskā koncila garā”.

1982. gada 7. maijā “Augustinianum” institūtu apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Viņš atzīmēja, ka Baznīcas tēvu studijām ir milzīga nozīme, jo viņi nākamajām paaudzēm ir atstājuši “spēcīgu mācību”, proti, mīlestību pret Svētajiem Rakstiem, nelokāmu turēšanos pie tradīcijas, skaidrojumu par Kristu – pasaules Pestītāju. Jānis Pāvils II precizēja, ka “doties Baznīcas tēvu skolā, nozīmē iemācīties labāk pazīt Kristu, un labāk pazīt cilvēku”. “Baznīcai tas palīdz veikt misiju, sludinot visiem, ka tikai Kristus ir cilvēka Pestītājs,” sacīja pāvests Vojtila.

Šodien “Augustinianum” ir avangardisks studiju centrs, patristiskās teoloģijas pētījumu institūts, kurš piedāvā bakalaura, licences un doktorāta programmas teoloģijā un patristikas zinātnēs. Institūta bibliotēka ir viena no visbagātākajām pasaulē, kur glabājas ap 60 tūkstoši grāmatu un 500 periodisko izdevumu. Šeit notiek daudzi kursi, kas veltīti svētā Augustīna darbiem, kuros, ka teicis pāvests Pāvils VI, “saplūst visa antīkā doma”. Institūtā tiek rīkotas arī daudzas zinātniskas konferences. Šodien šo mācību iestādi vada tēvs Džuzepe Karuzo. Atskatoties uz “Augustinianum” 50 gadiem, viņš saka:

“50 gadi ir ļoti ilgi, taču, ja man būtu jāsniedz to bilance, tad ir jāsaka, ka tā ir ļoti pozitīva. Institūtā ir mācījušies daudzi studenti. Ik gadus tam pievienojas vidēji ap 30 cilvēku un liela daļa no tiem beidz studijas. Tas nozīmē, ka pasaulē ir izgājusi vesela sērija priesteru, laju, reliģisko māsu un brāļu, kuri pazīst Baznīcas tēvu darbus un spēj lasīt to tekstus, labi iekļaujot kontekstā, kurā meklējami to sākumi. Tātad, no institūta ir izgājusi vesela paaudze, precīzāk, jau vairākas paaudzes patroloģijas ekspertu.”

Kāds varētu jautāt, vai mūsdienās ir vērts lasīt to autoru darbus, kuri ir dzīvojuši un rakstījuši 14, 15, 16 un 19 gadsimtus senā pagātnē. Tēvs Karuzo apgalvo, ka tajos, patiesībā, slēpjas lielas bagātības. Šie autori lielā mērā ir savākuši apustuļu un viņu tūlītējo pēcteču ticības liecību un to izplatījuši pasaulē, kas ne vienmēr bija labvēlīga, tieši pretēji, daudzreiz tā bija naidīga, šo sludināšanu apkarojoša. Tomēr, Baznīcas tēvi spēja veikt dialogu, uztverot visu labo, kas bija rodams sabiedrībā un zināmā veidā arī dziedinot to, kas bija kļūdains.

“Pāvests Francisks runā par Baznīcas iziešanu,” atzīmē institūta “Augustinianum” vadītājs un apliecina, ka senā Baznīca bija Baznīca, kas iziet. Tai nebija struktūru un tai nebija citas izejas, kā vien iziet. Un tā spēja to izdarīt. “Domāju, ka šai ziņā Baznīcas tēvi var daudz ko mācīt,” ir pārliecināts tēvs Karuzo.

“Augustinianum” nodarbojas ar precīzu vēstures periodu, tāpēc visi, kas interesējas par vēsturi, gan kristieši, gan arī nekristieši šeit var rast bagātīgus izziņas avotus. Institūtam šai ziņā ir ekumenisks paaicinājums.

“Iedrošinu jūs būt uzticīgiem jūsu saknēm un jūsu uzdevumam. Esiet neatlaidīgi komunicējot intelektuālās, garīgās un morālās vērtības, kas var sagatavot jūsu studentus saprātīgi un atbildīgi piedalīties Baznīcas dzīvē un debatēs par mūslaikos svarīgiem jautājumiem. Šāds kalpojums ir cieši saistīts ar evaņģelizāciju un dod ieguldījumu cilvēku ģimenes izaugsmē pretim tās definitīvajai pilnībai Dievā,” pamudināja pāvests Francisks, sestdien, 16. februārī, Vatikānā pieņemot institūta “Augustinianum” studentus un profesorus. Klāt bija arī Svētā Augustīna ordeņa ģenerālpriors, tēvs Alehandro Morals Antons.  Akadēmiskajai kopienai Francisks izteica to pašu pamudinājumu, ar kuru, savulaik, Hiponas bīskaps, svētais Augustīns vērsās pie ticīgajiem:

“Lai tie, kuri sludinās lietas, ko būs saņēmuši no citiem, pirms tās saņemt, lūdzas par tiem, no kuriem tās saņems... Savukārt, pēc tam, kad būs saņēmuši, lai lūdzas, lai viņi paši tās varētu labi sludināt, un lai tie, kuru labumam tiks sludināts, tās saņemtu.”

16 februāris 2019, 18:41