Beta versija

Cerca

VaticanNews
Vissvētākā Jaunava Marija - Dieva un Baznīcas Māte Vissvētākā Jaunava Marija - Dieva un Baznīcas Māte 

Šodien tiek atzīmēta Marijas – Baznīcas Mātes piemiņas diena

Ņemot vērā Marijas garīgās mātišķības noslēpuma lielo nozīmi, pāvests Francisks noteica, lai katru gadu pirmdien pēc Vasarsvētkiem visā Romas katoļu Baznīcā tiktu obligāti atzīmēta Marijas – Baznīcas Mātes liturģiskās piemiņas diena.

Jānis Evertovskis - Vatikāns

Šajā sakarā šī gada 3. martā Vatikāns publicēja Dekrētu “Ecclesiae Mater”, ar kuru tiek noteikts, ka Vissvētākās Jaunavas Marijas, Baznīcas Mātes, liturģiskās piemiņas diena tiek ierakstīta liturģiskajā Romas kalendārā. Dokumentu izdeva Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija, tādējādi īstenojot Svētā tēva lēmumu, ko viņš parakstīja jau 11. februārī, Dievmātes parādīšanās Lurdā atceres 160. gadadienā.

Minētās piemiņas dienas atzīmēšanas iemesli ir īsumā aprakstīti pašā Dekrētā. Tajā teikts, ka mūsdienu Baznīca, meditējot Kristus noslēpumu un pārdomājot par Viņa dabu, un līksmi godinot Dieva Māti, nevarēja aizmirst šo Sievietes (sal. Gal 4, 4), Jaunavas Marijas, tēlu. Viņa ir Kristus Māte un reizē Baznīcas Māte. To jau apliecināja sv. Augustīns, sakot, ka Marija ir Kristus locekļu Māte, jo viņa savā mīlestībā līdzdarbojās pie Baznīcas ticīgo atdzimšanas. To apliecināja arī sv. Leons Lielais, apgalvojot, ka “līdz ar Galvu piedzimst arī Miesa”. Tādā veidā viņš norādīja, ka Marija, kura ir Kristus, Dieva Dēla, Māte, vienlaikus ir Viņa mistiskās Miesas, tas ir, Baznīcas locekļu Māte. Šo apgalvojumu pamatā ir Marijas dievišķā mātišķība un viņas ciešā līdzdarbošanās Pestītāja darbā, kura vainagojums bija krusts.

Māte, kura stāvēja krusta pakājē (sal. Jņ 19, 25), saņēma no sava Dēla mīlestības testamentu un pieņēma visus cilvēkus kā savus bērnus, lai palīdzētu tiem atdzimt dievišķajai dzīvei un mīlestībā uzturētu Baznīcu, ko Kristus dzemdināja pie krusta, atdodams savu Garu. Bez tam, uzticēdams Māti savam mīļotajam māceklim, Jēzus pavēlēja visiem saviem sekotājiem pieņemt un mīlēt viņu ar patiesu dēla mīlestību.

Svētie Raksti vēstī, ka Marija savā mātišķībā rūpējās par jaundzimušo Baznīcu. Viņa iesāka savu Mātes misiju jau Pēdējo Vakariņu namā, kur, gaidot Svēto Garu, lūdzās kopā ar apustuļiem (sal. Apd 1, 14). Ne velti, gadsimtu gaitā ticīgie pagodināja Mariju ar dažnedažādiem tituliem, tai skaitā, dēvējot viņu par “Baznīcas Māti”. Marijai piešķirtie tituli tiek minēti dažādu garīgās dzīves autoru, kā arī pāvesta Benedikta XIV un Leona XIII darbos.

Līdz ar to varam skaidri redzēt, uz kāda pamata svētīgais pāvests Pāvils VI 1964. gada 21. novembrī, noslēdzot Vatikāna II koncila trešo sesiju, pasludināja, ka Vissvētākā Jaunava Marija ir “Baznīcas Māte”, tas ir, visas kristīgās tautas – gan ticīgo, gan Baznīcas ganu – Māte. Tāpēc mēs viņu saucam par “vismīlošāko Māti”. Pāvils VI noteica, lai visa kristīgā tauta ar šo tik ļoti maigo vārdu aizvien vairāk un vairāk godinātu Dieva Māti.

Minētajā dekrētā norādīts, ka, pateicoties šīs piemiņas dienas atzīmēšanai, ticīgie labāk sapratīs, kā padziļināt savu garīgo dzīvi un aizvien vairāk piepildīt sevi ar Dieva mīlestību. Lai tas notiktu, mums jābalsta sava dzīve uz trīs stingriem pamatiem – “Crux”, “Hostia” et “Virgo” – uz Krustu, Euharistiju un Vissvētāko Jaunavu Mariju. Minētās kongregācijas prefekts, kard. Roberts Sara, prezentējot dokumentu, atgādināja, ka Dievs deva pasaulei šos trīs noslēpumus, lai mums palīdzētu strukturēt savu iekšējo dzīvi, darīt to auglīgu un to svētdarīt, un lai mūs vestu pie Jēzus Kristus. Mēs esam aicināti klusumā kontemplēt šos noslēpumus – viņš piebilda.

21 maijs 2018, 14:54