Beta versija

Cerca

VaticanNews
beatificazione Brenner Priestera Janoša Brennera beatifikācija 

Baznīca Ungārijā priecājas par jauno svētīgo

Ungāru presteris Janošs Brenners tika nogalināts par savu dedzīgo un nesavtīgo kalpojumu reliģiskās audzināšanas jomā. Viņam bija tikai 26 gadi.

Silvija Krivteža – Vatikāns

Komunistiskā režīma upuris, priesteris Janošs Brenners savu dzīvību par Kristu atdeva 1957. gadā. «Viņš audzināja bērnus un jauniešus Evaņģēlija garā, mācīja mīlēt un cienīt līdzcilvēkus, veicināt mieru sabiedrībā un harmoniju ģimenēs. Viņu mīlēja gan pieaugušie, gan jaunieši. Tas nepatika komunistiskā režīma pārstāvjiem, kuri raudzījās, lai jaunatne tiktu izglītota ateisma un antikristīgajā garā,» tā par otrdien, 1. maijā, altāru godā paaugstināto priesteri Janošu Brenneru teica Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, kurš pāvesta Franciska vārdā vadīja beatifikācijas svinības. Vatikāna medijiem kardināls Andželo Amato sacīja:

«Priesteris Janošs Brenners dzimis 1931. gada 27. janvārī Šombatelā un miris mocekļa nāvē 1957. gada 15. decembrī. Viņš vēl nebija sasniedzis 26 gadu vecumu. Viņš bija sava priesteriskā ceļa sākumā. 1948. gadā saņēma cisterciešu noviča habitu. Tomēr komunistiskā režīma mērķtiecīgi veikto vajāšanu dēļ, Janošs garīgo formāciju veica Šombatelas Garīgajā seminārā. Par priesteri iesvētīts 1955. gadā. Viņš veica vikāra pienākumus un mācīja bērniem katehismu. Pusaudža gados viņš bija vēlējies sekot svētā Tarcīzija piemēram, kurš pirms astoņpadsmit gadsimtiem atdeva savu dzīvību, nesot slimniekiem svēto Komūniju. Jaunā svētīgā moceklība atgādina diakona Tarcīzija moceklību. 1957. gada 14. decembra naktī kāds jauns vīrietis, kurš agrāk bija ministrants, palūdza priesteri Janušu aiznest svēto Komūniju viņa smagi slimajam tēvocim. Priesteris nekavējoties devās uz viņa māju. Tomēr tie bija slazdi. Tur viņu gaidīja ar nažiem bruņoti vīri. Priesteris mira no trīsdesmit dūrieniem. Viņu atrada nākamās dienas rītā. Priestera asiņainā roka saudzīgi sedza Vissvētāko Sakramentu. Viņa slepkavas tā arī nekad netika atrastas un sodītas».

Kardināls Andželo Amato atgādināja, ka pēckara periodā Ungārijā valdīja stingrs komunistiskais režīms, kas nežēlīgi vajāja Baznīcu. Tika slēgti klosteri, padzītas konsekrētās personas. Vatikāna kongregācijā glabājas dokumenti par vairāk nekā 1500 diecēzes priesteru un semināristu, kā arī par 500 klostermāsu un brāļu apcietināšanu un sodīšanu ar nāvi. «Vēsture un ticība mūs māca, uzsvēra kardināls Amato, ka agrāk vai vēlāk sabrūk ateisma un asiņaino režīmu varas, piepildot upes un ielejas ar cilvēku līķiem, atstājot aiz sevis kauna un negoda ceļu. Paliek mīlestības civilizācija, kas uzvar Dieva spēkā,» piebilda kardināls.

30 aprīlis 2018, 12:27