Kristībā saņemam spēku cīņai ar ļauno
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Kristība ir "ticības sakraments", jo "tā ir sakramentālā ieiešana ticības dzīvē" (KBK 1236). Savukārt ticēt nozīmē ielikt sevi Kunga Jēzus rokās – teica Francisks, uzrunājot trešdienas vispārējās audiences dalībniekus. Kungs Jēzus ir mūžīgās dzīves avots (sal. Jņ 4, 14), "pasaules gaisma" (Jņ 9, 5), "augšāmcelšanās un dzīvība (Jņ 11, 25). Šai sakarā Svētais tēvs paskaidroja, ka Evaņģēlijam piemīt iekšējs spēks pārveidot tos, kuri ticībā to pieņem, un izraut viņus no ļaunā varas, lai viņi ar prieku un jaunu pieeju kalpotu Kungam.
Lūgšana - svarīgs līdzeklis bērnu aizsardzībai
Pāvests uzsvēra, ka ļoti liela nozīme ir Baznīcas lūgšanai, jo, pateicoties tai, mēs saņemam atbalstu cīņā ar ļauno. Baznīca
mums palīdz sargāties no grēka un iet pa labo ceļu. Baznīca lūdzas par mums un mēs lūdzamies par citiem. Bieži vien mums šķiet, ka mums nav vajadzīga nekāda palīdzība un mēs nelūdzamies. Tomēr ir ļoti svarīgi to darīt, tas ir, pievienoties visas Baznīcas lūgšanai un lūgties par citiem ticīgajiem, par tiem, kuri netic, par visiem, kuriem ir vajadzīga lūgšana. "Tā kā Kristība nozīmē atbrīvošanos no grēka un no grēka izraisītāja – velna, tad pār kandidātu tiek izrunāta viena vai vairākas eksorcisma lūgšanas" (KBK 1237). Priesteris lūdzas, lai kristāmais tiktu atbrīvots no visa, kas viņu šķir no Kristus un ir šķērslis vienotībai ar Jēzu. "Šādi sagatavots, viņš var apliecināt Baznīcas ticību, kurai viņš tiks 'uzticēts' ar Kristību" (KBK 1237). Kad tiek kristīti mazi bērni, arī tad tiek lūgts, lai Dievs viņus atbrīvo no pirmgrēka un dara par Svētā Gara templi. Francisks atgādināja, ka ir ļoti svarīgi lūgties par bērniem.
Kristība nav brīnumnūjiņa
Katehēzes turpinājumā pāvests norādīja, ka Kristība nav brīnumnūjiņa. Kristība ir Svētā Gara dāvana. Tas, kurš to saņem, tiek apveltīts ar spēku cīņai pret ļauno garu. Viņš tic, ka Dievs sūtīja pasaulē savu Dēlu, lai iznīcinātu sātana varu un izrautu cilvēku no tumsas valstības un ievestu savā mūžīgajā gaismas valstībā. Mēs no pieredzes zinām, ka kristieša dzīve visu laiku ir pakļauta kārdinājumiem – sevišķi kārdinājumam nošķirties no Dieva, novērsties no Viņa gribas, saraut vienotību ar Viņu, lai iekristu pasaulīgo valdzinājumu slazdos.
Mēs nekad neesam vieni
Katehēzes noslēgumā pāvests atzina, ka cīņa ar ļauno ir nogurdinoša un ka nav viegli izsargāties no viņa viltībām. Tomēr mums jāpatur prātā, ka visa dzīve ir cīņa, kā arī ir jāapzinās, ka šai cīņā mēs neesam vieni, ka Māte Baznīca nemitīgi lūdzas, lai viņas bērni, atdzimuši Kristībā, nepadotos ļaunajam, lai viņi to uzvarētu Kristus augšāmcelšanās spēkā. Viņa stiprināti, arī mēs kopā ar sv. Pāvilu varam ticībā sacīt: "Es visu varu tanī, kas mani stiprina" (Fil 4, 13). Saņemot spēku no Jēzus, mēs visi varam būt visa uzvarētāji – piebilda Svētais tēvs.