Mūžībā devies kardināls Adrianus Johannes Simonis

Silvija Krivteža - Vatikāns

Baznīcu Nīderlandē kardināls Andrianus Johannes Simonis vadīja no 1983. līdz 2007. gadam. Vairāk nekā 20 gadus viņš veica Bīskapu konferences priekšsēdētāja pienākumus.

Adrianus Johannes Simonis dzimis 1931. gada 26. novembrī Lisses ciematā netālu no Roterdamas. 1957. gada 15. jūnijā iesvētīts par priesteri. 1966. gadā ieguvis doktora grādu Pontifikālajā Bībeles institūtā Romā. Pastorālo darbu veicis Hāgā, bijis Sarkanā Krusta organizācijas kapelāns, Roterdamas katedrāles kapitula un Hāgas diecēzes pastorālās padomes biedrs.

1970. gada 29. decembrī pāvests Pāvils VI nominēja A. Johannesu Simoni par Roterdamas bīskapu. 1983. gadā pāvests Jānis Pāvils II nominēja viņu par Utrehtas arhibīskapu un divus gadus vēlāk par kardinālu un Nīderlandes primasu.

Kardināls Simonis pretojās tādām tendencēm, kā viendzimuma laulību, grūtniecības pārtraukšanas un eitanāzijas legalizācijai, kā arī bēgļu un imigrantu tiesību ierobežošanai. Mediji uzsvēra, ka pēc neskaitāmiem mēģinājumiem, kādi tika veikti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kardināls Simonis panāca, ka Baznīca Nīderlandē spēja “atgriezties uz Romai uzticīgā ceļa”.

Pēc kardināla Simonisa nāves Kardinālu kolēģijā ir 220 kardināli, no kuriem 122 ir balsstiesīgi. Elektorātu vidū ir 16 kardināli, kurus nominējis svētais Jānis Pāvils II, 40 nominējis emeritētais pāvests Benedikts XVI un 66 – pāvests Francisks.