Arhibīskaps Rino Fizikella Arhibīskaps Rino Fizikella 

Aicinājums biežāk ņemt rokās Svētos Rakstus

Iznākot pāvesta apustuliskajai vēstulei "Aperuit illis", ar kuru tiek ieviesta Dieva Vārda svētdienas svinēšana, Vatican News aicināja pie mikrofona Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes prezidentu, arhibīskapu Rino Fizikella, lai mūs tuvāk iepazīstinātu ar jauno Svētā tēva iniciatīvu. Vai tad katrai svētdienai nevajadzētu būt par Dieva Vārda svētdienu? – bija viens no pirmajiem žurnālista jautājumiem. Kāpēc tika iedibināta šāda īpašā svētdiena?

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Komentējot minēto dokumentu, arhibīskaps Fizikella īpaši izcēla pāvesta iniciatīvas vēsturisko nozīmi. "Es domāju, ka tai patiešām ir vēsturiska vērtība", viņš sacīja. "Neaizmirsīsim, ka katru svētdienu mēs svinam Kunga, kurš ir augšāmcēlies un mājo mūsu vidū, noslēpumu. Mēs svinam Viņa ciešanu un nāves upuri un Augšāmcelšanās noslēpumu. Tādējādi liturģiskā darbība ar Euharistijas svinēšanu kļūst par kristīgās dzīves virsotni. Un tomēr kopš aptuveni 1200 gadiem mēs svinam arī Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkus. Mēs, protams, katru svētdienu klausāmies Dieva Vārdu, bet tas nenozīmē, ka vienā svētdienā nevarētu visā Baznīcā, visās ticīgo kopienās pasludināt Dieva Vārdu vēl svinīgāk un vēl īpašākā veidā pievērsties tā pārdomām, izmantojot redzamākas zīmes un tādējādi izceļot šī Vārda nozīmi Baznīcā".

Dieva Vārda svētdiena iekrīt laikā, kad Baznīca aicina ticīgos stiprināt saites ar ebrejiem un lūgties par kristiešu vienotību. Arhibīskaps Rino Fizikella atgādināja, ka pirms tam tiek atzīmēta Dialoga ar ebrejiem diena, bet pēc tam seko Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Līdz ar to Dieva Vārda svētdienai būs arī ekumeniska nozīme. "Neaizmirsīsim, ka tas nav tas pats, kas Vispasaules dienas", viņš sacīja. Šī svētdiena tiks svinēta vienreiz gadā, bet tā attieksies uz visu gadu, lai palīdzētu mums aizvien vairāk "sadraudzēties" ar Svētajiem Rakstiem.

Pontifikālās Jaunās evaņģelizācijas veicināšanas padomes prezidents atzina, ka liela daļa kristiešu, diemžēl, nepazīst Svētos Rakstus. Vienīgais brīdis, kad tie dzird Dieva Vārdu, caurmērā ir svētdienas Euharistijas svinības. Bībele ir visizplatītākā grāmata, bet reizē tā ir grāmata, kas varbūt ir visvairāk noputējusi, jo netiek ņemta rokās un paliek stāvam grāmatu plauktos. Minētajā vēstulē pāvests mūs aicina pēc iespējas biežāk to paņemt rokās un katru dienu lasīt un pārdomāt Dieva Vārdu, un ar to lūgties.

Bez tam par šī Vārda izteiksmes veidu ir jākļūst mūsu liecībai un dzīves piemēram. Svētais tēvs īpaši izceļ tuvākmīlestības dimensiju, tāpēc ka mēs, klausoties Dieva Vārdu, kļūstam vērīgāki, modrāki un iejūtīgāki iepretī savu tuvāko, īpaši trūcīgāko un atstumtāko brāļu un  māsu vajadzībām. Līdz ar to nav brīnums, ka pāvests mums atgādina līdzību par bagātnieku un nabaga Lācaru. Klausoties Dieva Vārdu, mēs kļūstam iejūtīgāki attiecībā uz dažādām sarežģītām situācijām, kas tiek sauktas par "eksistences perifērijām", ar kurām mēs ik dienas saskaramies.

01 oktobris 2019, 14:17