Katoļi un pareizticīgie var kopā stāties pretī modernajai verdzībai un veicināt mieru
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Pieminēt apustuļus, viņu mācību un viņu sniegto liecību nozīmē paturēt prātā kopīgās saknes, no kurām izaug mūsu Baznīcas-māsas – sacīja pāvests, uzrunājot Konstantinopoles patriarhāta pareizticīgos. Viņš piebilda, ka reizē tas nozīmē apzināties, ka mums ir viena misija. Mēs kalpojam Evaņģēlijam, lai dzemdinātu jaunu, uz Dievu vērstu cilvēci. Tā ir steidzama misija, jo daudzviet izplatās sekularizācija. Francisks atzina, ka daudzās kristīgajās zemēs šodien ir manāma ticības krīze. Ticība vairs neietekmē ne personīgās izvēles, ne sabiedriskos lēmumus.
Runājot par šo realitāti, patriarhs Bartolomejs nesen norādīja, ka teikt, ka mums nav alternatīvu, ir ciniski. Pāvests apliecināja, ka viņš pilnīgi piekrīt patriarha vārdiem. Mūsu Baznīcas var radīt jaunas iespējas, lai pārveidotu šo pasauli – viņš turpināja. Īstenībā, pati Baznīca ir pārveidošanās, dalīšanās, mīlestības un atvērtības avots. Mēs savās Baznīcās dzīvojam ar pārliecību, ka nākotne ir nevis "piederēt", bet "būt" rokās, ka tās priekšā paveras nevis individuālisma un egoisma, bet vienotības un solidaritātes ceļš, nevis šķelšanās, bet mīlestības ceļš.
Romas bīskaps apliecināja, ka viņa un Konstantinopoles patriarha skatījums sakrīt un tas izpaužas konkrētos darbos. Abas Baznīcas var sadarboties visdažādākajos veidos. Piemēram, tās var stāties pretī modernajai verdzībai, rūpēties par radīto vai kopīgiem spēkiem veicināt mieru.
Uzrunā Svētais tēvs pauda gandarījumu par to, ka 7. jūlijā vizītes laikā Bari tiksies ar patriarhu Bartolomeju, kopā ar viņu lūgsies un domās, kā risināt traģisko stāvokli, kādā šobrīd atrodas daudzi Tuvo Austrumu kristieši. Noslēgumā pāvests novēlēja, lai katoļiem un pareizticīgajiem pavērtos aizvien plašākas iespējas strādāt kopā visdažādākajos līmeņos, kopā lūgties un sludināt Kristus Evaņģēliju, lai tādējādi aizvien vairāk piedzīvotu savstarpēju vienotību.
Šāda delegāciju apmaiņa starp Romu un Konstantinopoli notiek jau kopš vairāk nekā 50 gadiem. Svēto Pētera un Pāvila svētkos pareizticīgās Baznīcas pārstāvji ierodas Romā, bet apustuļa Andreja svētkos katoliskās Baznīcas delegācija dodas uz Konstantinopoli. Apmaiņa, kuras aizsākumi meklējami 1967. gadā, liecina par abu pušu centieniem pēc drīzākas savstarpējas vienotības.
