Pāvests uzrunā Kongo Demokrātiskās Republikas un Dienvidsudānas iedzīvotājus
Jānis Evertovskis – Vatikāns
“Nezaudēsim paļāvību un dzīvosim ar cerību, ka, tiklīdz būs iespējams, visdrīzākajā laikā varēsim satikties”, uzrunas sākumā mudina pāvests, dēvējot iepriekš plānoto un pārcelto vizīti par “miera un izlīgšanas svētceļojumu”. Viņš Kongo Demokrātiskās Republikas un Dienvidsudānas tautām apliecina, ka īpaši šajās nedēļās glabā tās savā sirdī vairāk kā jebkad agrāk. “Es nesu sevī, savās lūgšanās ciešanas, ko piedzīvojat jau ilgu, pārāk ilgu laiku”, saka Francisks. “Es domāju par Kongo Demokrātisko Republiku, par izmantošanu, vardarbību un nedrošību, ko tā cieš, īpaši valsts austrumdaļā, kur izplatās bruņotās sadursmes, izraisot neskaitāmas dramatiskas ciešanas, ko vēl lielākas padara daudzu vienaldzība un to uzskatīšana par izdevīgām. Es domāju par Dienvidsudānu, par tās ļaužu saucienu pēc miera, kuri, vardarbības un nabadzības izsmelti, sagaida, lai nacionālās samierināšanās process vainagotos ar konkrētiem faktiem (…)”.
Svētais tēvs atzīst, ka nepietiek vārdu, lai apliecinātu savu tuvību un mīlestību kongoliešiem un dienvidsudāniešiem. “Es gribu jums teikt: neļaujiet sev nozagt cerību!” viņš turpina. “Neļaujiet, ka jums tiktu atņemta cerība! Padomājiet, jūs, kas esat tik dārgi man, cik daudz dārgāki un mīlētāki esat Dieva acīs, kurš nekad nepieviļ tos, kuri cer uz Viņu! Jums ir svarīga misija, sākot ar atbildīgajiem politiķiem: misija pāršķirt lappusi, lai pavērtu jaunus ceļus, izlīgšanas ceļus, piedošanas ceļus, mierīgas sadzīvošanas un attīstības ceļus”. Pāvests paskaidro, ka tā ir misija, ko jāuzņemas, visiem kopā raugoties nākotnē, raugoties uz jauniešiem. Viņi sapņo un ir pelnījuši, lai viņu sapņi piepildītos un varētu dzīvot mierā. Tāpēc īpaši viņu dēļ ir jānoliek ieroči, jāpārvar sarūgtinājumi, jāraksta jaunas brālības lappuses.
Noslēgumā Francisks atgādina: “Asaras, ko lejat zemē, un lūgšanas, ko paceļat uz debesīm, nav nederīgas. Dieva iepriecinājums nāks, jo Viņam ir ‘miera un nevis nelaimes plāni’ (Jer 29, 11). Jau no šī brīža, gaidot ar jums satikšanos, lūdzos, lai jūsu sirdis piepilda viņa miers”. Svētais tēvs vēlreiz apliecina, ka neatlaidīgi lūdzas par Kongo Demokrātiskās Republikas un Dienvidsudānas tautām, un dod tām savu svētību.