Bezvainīgās Jaunavas Marijas misionāru oblāšu vizīte pie pāvesta Bezvainīgās Jaunavas Marijas misionāru oblāšu vizīte pie pāvesta 

Pāvests tiekas ar Bezvainīgās Jaunavas Marijas misionāru oblātēm

Sestdien, 20. novembrī, pāvests pieņēma audiencē Bezvainīgās Jaunavas Marijas misionāru oblātes un viņu palīdzes, kuras šogad atzīmē divas nozīmīgas gadskārtas – 70 gadus, kopš institūta dibināšanas un 20 gadus, kopš to apstiprināja pāvests.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Misionāru oblāšu institūtu nodibināja tēvs Gaetano Liucco, kurš viņām nodeva vīriešu oblātu dibinātāja, svētā Eugēnija di Mazenoda harizmu. “Būt konsakrētiem sekulārinstitūtā, nenozīmē patverties kādā “vidusceļā”, bet tāpat kā to darīja Jēzus, pilnībā dalīties vienkāršo ļaužu dzīvē, darba ikdienā, mājās, attiecībās ar kaimiņiem utt., vadoties pēc ticības gaismas, pēc tuvākmīlestības siltuma, pēc cerības apvāršņa. Tas nozīmē Iemiesošanās garā dzīvot laikā un vietā, kurā Dievs mūs nolicis, pieņemot realitāti ar atvērtu sirdi, lai sētu Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestību,” teica pāvests. Tas nozīmē “dzīvot kā visiem, bet vienotībā ar Dievu, kurš svētī nodomus un darbus,” viņš piebilda.

Francisks norādīja, ka sekulārā konsakrācija nav savienojama ar bailēm no vietām un situācijām, kurās pastāv risks. Tieši pretēji, sekulārinstitūtu locekļi var nest savu ieguldījumu pestīšanas vēsturē dodoties tur, kur cilvēki cieš no izstumtības, marģinalizācijas, kur tiek ievainoti savā cilvēciskajā cieņā. Ikdienas attiecības ģimenē un kristīgajā kopienā, darbā un skolā, dažādās psiholoģiskās un sociālās situācijās, un jo īpaši, daloties ticībā, un apustuliskajā darbā, ir audekls, kurā ieaust savas harizmas bagātības.

Pāvests aplūkoja trīs attieksmes, pēc kurām sekot svētuma aicinājumam. Pirmā – būt gatavām. Tas nozīmē dzīvot tagadnē, bet domāt par mūžīgās dzīves apsolījumu. “Cilvēks ir gatavs, ja viņš ir pilnībā veltījies Dievam un brāļiem. Šo attiecību intensitāti vairo lūgšana. Lūgšana dod skābekli dzīvei. Nav iespējams būt kristiešiem un dzīvot kā kristiešiem, un vēl jo mazāk, kā konsakrētajiem, ja nelūdzamies,” teica Francisks.

Otra attieksme – būt oblātēm. Tas nozīmē pilnībā dāvāt sevi Kristum, lai garīgi identificētos ar Viņu. “Šis “pilnībā” norāda uz ārkārtēju, dāsnu, bezatlikuma piederību,” paskaidroja pāvests. “Kristus, mirstot uz krusta starp diviem noziedzniekiem ir skaidri parādījis, kas ir dzīve. Tā ir mīlestība pret tiem, kas to lūdz, žēlastība pret tiem, kas to prasa. Šis ceļš nav ērts, jo prasa personisku samaksu, taču tieši tas ir miera un prieka ceļš ,” teica Francisks.

Trešā attieksme – būt uzticīgām Dievam, tāpat kā Marija. Pateicoties viņas jāvārdam, varēja īstenoties Tēva pestīšanas plāns. Pāvests novēlēja, lai Bezvainīgās Jaunavas Marijas oblātes misionāres visu dara ar prieku, sekojot Marijas piemēram.

20 novembris 2021, 15:22