Dievmaizes svētku norise Vatikānā
Silvija Krivteža - Vatikāns
6. jūnija pēcpusdienā Svētā Pētera bazilikā pāvests Francisks vadīja Kristus Miesas un Asins svētku dievkalpojumu. Šodienas Evaņģēlijs vēstī par gatavošanos Pashas svinēšanai. Tajā aprakstīta vieta, kur notiks svinības. Kristus vēlas, lai arī mēs savā dzīvē sagatavojam Viņam vietu.
Pāvests skaidroja, ka pirmā zīme, kas norādīja uz konkrēto vietu, bija kāds cilvēks ar ūdens krūku. Viņš ir izslāpušās cilvēces simbols, kas meklē dziedinošā ūdens avotu, lai remdētu slāpes un atgūtu spēkus. Mūsu rokās ir ūdens krūka: mēs visi slāpstam pēc mīlestības un prieka, ilgojamies pēc veiksmīgas dzīves. Mums ir nepieciešama barība un ūdens, kas uztur ceļā uz mūžīgo dzīvi. Cilvēks ar ūdens krūku parāda, ka arī mums vajag iet pa dzīves ceļiem, modinot cilvēkos ilgas pēc Dieva.
Šodienas Evaņģēlijs runā par lielu zāli, kas atradās augšistabā. Plaša telpa norāda uz nepieciešamību atvērt savu sirdi, lai atpazītu, slavētu un pieņemtu Kungu trauslā maizes gabaliņā. Mums vajag iziet no sava es šaurās istabas, lai ieietu apbrīnas un pielūgsmes telpā. Pāvests uzsvēra, ka Baznīca ir atvērta zāle visiem cilvēkiem.
Francisks skaidroja, ka Baznīcai ir jābūt lielai zālei, nevis mazai un noslēgtai telpai. Tai ir jābūt kopienai ar plaši atvērtām durvīm. Uzdosim sev jautājumu, vai tad, kad atnāk kāds maldu ceļus staigājošs un smaga grēka ievainots cilvēks, Baznīca ir lielā zāle, kurā viņš tiek laipni uzņemts un vest uz tikšanos ar Kristu?
Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka Euharistija ir maize noskrandušajiem, nogurušajiem un izsalkušajiem. Baznīca, kurā būtu tikai pilnīgie un tīrie, kļūtu par šauru telpu, kurā vietas nebūtu nevienam. Baznīca ar atvērtām durvīm, kas priecīgi svin Kristu, ir lielā zāle, kur var ienākt visi cilvēki – taisnīgie un grēcinieki.
Pāvests runāja arī par maizes laušanas nozīmi. Jēzus upurē pats sevi, lai mums būtu dzīvība. Viņš lauž pats sevi, nepieprasot no mums upurus, bet dāvā visu. Euharistija aicina dzīvot mīlestībā. Mēs nevaram lauzt svētdienas Maizi, ja mūsu sirdis paliek aizslēgtas pret brāļu vajadzībām. Mēs nevaram pieņemt Maizi, ja nedodam maizi izsalkušajam. Nevaram ņemt dalību Maizes kopībā, ja esam tālu no citu cilvēku ciešanām un vajadzībām. Francisks norādīja, ka Vissvētās Kristus Miesas un Asins svētku raksturīgā zīme ir procesija, kas atgādina, ka mēs esam aicināti iziet ārā, nesot visiem Jēzu. "Kļūsim par Baznīcu, kas nes krūku, modina ilgas pēc Dieva un dāvā dzīvinošo ūdeni! Atvērsim savas sirdis, lai mīlētu un kļūtu par viesmīlīgu zāli, kurā ikviens varētu ienākt un satikt Kungu!" – aicināja Francisks.
