Francisks jaunajiem priesteriem: priesterība nav karjera, bet kalpošana

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Dažādu tautību jauniesvētītie priesteri ir vecumā no 26 līdz 43 gadiem. Homīlijā Svētais tēvs atgādināja, ka priesterim, kurš ir izvēlēts no Dieva tautas vidus, jāturpina Jēzus Kristus misija. Pāvests iesāka ar ordinācijas ritam paredzēto homīliju, bet jau pēc īsa brīža turpināja saviem vārdiem. Viņš skaidroja, ko nozīmē dzīvot “Kunga stilā”.

Vispirms tas nozīmē būt tādiem ganiem, kuri iet uz priekšu kopā ar Dieva tautu. Priesterība ir nevis karjera, bet kalpošana – Labā Gana svētdienā uzrunājot klātesošos Svētās Mises dalībniekus, uzsvēra Francisks. Priestera dzīvei jābūt tuvības, līdzjūtības un maiguma iezīmētai.

Turpinājumā pāvests pievērsās tuvības četrām dimensijām. Runa ir par tuvību ar Dievu, bīskapu, citiem priesteriem un Dieva tautu. Tuvība ar Dievu izpaužas lūgšanā, sakramentu administrēšanā, Svētās Mises svinēšanā. Priesterī, kurš nelūdzas lēnām izdziest Gara uguns – viņš atgādināja. Runājot par tuvību ar bīskapu, Francisks norādīja, ka bīskaps ir kā tēvs. Viņš ir vienotības garants. Priesterim, kā viņa līdzstrādniekam, jābūt pret viņu pazemīgam. Priesteru savstarpējā tuvība visos apstākļos izpaužas tiešā dialogā. Viņi nekad nedrīkstētu nodoties tenkām.

Šajā sakarā pāvests uzsvēra: "Es jums iesaku šajā dienā veikt kādu apņemšanos: nekad neaprunāt savu brāli priesteri. Ja jums ir kaut kas pret otru, esiet kā vīri, ejiet un pasakiet to acīs. ‘Bet tas taču nav smuki… es nezinu, kā viņš to uztvers…’. Ej pie bīskapa, viņš tev palīdzēs! Taču nekad, nekad neaprunā! Neesiet pļāpas!"

Visbeidzot, Svētais tēvs atzina, ka tuvība ar svēto Dieva tautu nozīmes ziņā ierindojas otrajā vietā aiz tuvības ar Dievu. “Neaizmirstiet”, viņš piekodināja, “no kurienes jūs esat nākuši: no jūsu ģimenes, no jūsu tautas”. Savā laikā svētais Pāvils sacīja Timotejam: “Atceries savu mammu, savu vecmāmiņu…”. Vēstulē ebrejiem viņš raksta: “Pieminiet tos, kuri jūs ievadīja ticībā”. Priesteri ir izvēlēti no Dieva tautas vidus. Viņi ir “tautas priesteri, nevis valsts ierēdņi” – uzsvēra Francisks.

Turpinājumā pāvests atgādināja, ka priesterim ir jābūt arī līdzjūtības un maiguma pilnam. “Neaizslēdziet savu sirdi problēmu priekšā”, viņš mudināja nākamos priesterus. “Esiet žēlsirdīgi, esiet tādi, kuri piedod, tāpēc ka Dievs piedod visu, Viņš nepagurst piedot. Priesterim ir jābūt maigam kā brālim, kā tēvam, lai cilvēks justos esam Dieva namā.

Francisks aicināja jauniesvētāmos bēgt no iedomības, lepnības un turēties pa gabalu no naudas. “Velns ienāk caur kabatu”, viņš atgādināja. “Padomājiet par to. Esiet nabadzīgi kā svētā Dieva tauta – nabagi, kuri mīl nabagus”. Pāvests piekodināja, lai tie nebūtu “karjeristi”, “ierēdņi” vai “biznesmeņi”. Priesteris, kurš par tādu pārvēršas, pazaudē tuvību ar tautu, pārstāj līdzināties nabadzīgajam un krustā sistajam Kristum, un vairs nav tas, kurš kalpo.

Noslēgumā Svētais tēvs aicināja nākamos priesterus meklēt mierinājumu pie Jēzus un Dievmātes. “Neaizmirstiet Dievmāti”, viņš sacīja. “Vienmēr meklējiet mierinājumu pie viņas”. Viņš tos aicināja arī kopā ar Jēzu un Mariju nest krustus (dzīvē to netrūks) un nebaidīties. Ja viņi būs kopā ar Kungu, savu bīskapu, savā starpā un Dieva tautu, un dzīvos paša Kunga stilā, tad bailēm nebūs vietas un viss būs labi.

Deviņi jaunie priesteri ir no Itālijas, Brazīlijas, Kolumbijas un Rumānijas. Viņi mācījās Romas Garīgajā seminārā, “Redemptoris Mater” kolēģijā un “Divino Amore” seminārā. Arī savu priesterisko kalpojumu turpmāk tie veiks Mūžīgajā pilsētā.