Vatican News
Vispārējā audience Vispārējā audience  (Vatican Media)

Lūgšana mūs ieved Trīsvienīgā Dieva mīlestības dziļumos

Turpinot katehēzes par lūgšanu, trešdienas, 3. marta, vispārējās audiences laikā pāvests parādīja, kā lūgšana, pateicoties Jēzum Kristum, ieved mūs Vissvētās Trīsvienības jeb Dieva, kurš ir Mīlestība, dziļumos. Jēzus atvēra mums debesis un ļāva mums nodibināt attiecības ar Dievu – sacīja Francisks.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Jēzus pavēra mums ceļu attiecībām ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, kā to apliecina apustulis Jānis sava Evaņģēlija prologā: “Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dievs, kas ir Tēva klēpī, to atklāja” (1, 18). Jēzus mums atklāja Dieva identitāti, Tēva, Dēla un Svētā Gara identitāti – uzsvēra pāvests.

Mēs nezinājām, kā lūgties – kādi vārdi, kādas sajūtas, kādi izteiksmes veidi būtu Dievam vispiemērotākie. Tādēļ jau Jēzus mācekļi vērsās pie Viņa ar lūgumu: “Kungs, māci mūs lūgties” (Lk 11, 1).

Svētais tēvs atzina, ka visas lūgšanas nav vienādas un ne visas ir piemērotas. Bībelē varam atrast apliecinājumu tam, ka daudzām lūgšanām ir slikts iznākums, ka tās tiek noraidītas. Dievs dažreiz varbūt nav apmierināts ar mūsu lūgumiem, bet mēs to nemaz nepamanām. Dievs raugās uz lūdzēja rokām. Lai tās kļūtu tīras, tās ir nevis jāmazgā, bet ir jāatturas no ļauniem darbiem.

Mums ir jāatzīst, cik trūcīga ir mūsu lūgšana. Pāvests norādīja, ka to labi apzinājās svētais Asīzes Francisks un romiešu virsnieks, kurš lūdza Jēzu izdziedināt viņa slimo kalpu. Viņš sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu zem mana jumta, bet saki tikai vārdu un mans kalps kļūs vesels” (Mt 8, 8). Šos vārdus arī mēs atkārtojam katrā Svētajā Misē. Tā ir žēlastība, ka varam uzturēt ar Dievu dialogu – atzina Francisks. Mēs neesam tā cienīgi, mēs it kā “klibojam” ar katru vārdu un katru domu, taču Jēzus atver durvis šim dialogam ar Dievu, kurš mums ir tik tuvu un kurš jau pirms Jēzus atnākšanas atklājās savai tautai caur Mozu.

Ja mēs nebūtu iepazinuši Jēzu, mēs nekad nebūtu uzdrošinājušies ticēt tādam Dievam, kurš mīl cilvēku – turpināja Svētais tēvs. Kā tas ir iespējams, ka Dievs mani mīl? Mēs to sapratām, pateicoties Jēzus iepazīšanai. Tas, ko lasām līdzībā par žēlsirdīgo Tēvu vai pazudušo avi, ir skandāls. Ja mēs nebūtu sastapuši Jēzu, mēs nekad nebūtu varējuši ne iedomāties, ne izprast šādus stāstus. Kurš gan Dievs būtu gatavs nomirt par cilvēkiem? Kurš?

Pāvests norādīja, ka Jēzus mums atklāj Dieva sirdi. Jēzus ar savu dzīvi mums atklāj, kādā mērā Dievs ir Tēvs. Šī tēvišķība izpaužas tuvībā, līdzjūtībā un maigumā. Francisks mudināja neaizmirst šos trīs vārdus, kuros atklājas Dieva stils. Tuvībā, līdzjūtībā un maigumā izpaužas Viņa tēvišķība.

Mums ir ļoti grūti iztēloties Trīsvienīgā Dieva mīlestības dziļumus. Austrumu ikonas ļauj kaut ko nojaust no šī noslēpuma, kas ir visa, kas pastāv, avots un mūsu prieka iemesls. Bez Jēzus nums būtu grūti noticēt, ka šī dievišķā mīlestība varēja izplatīties un pietauvoties mūsu cilvēciskajā krastā. “Caur Jēzus svēto cilvēciskumu Svētais Gars mums māca lūgt Dievu, mūsu Tēvu”, citējot Katoliskās Baznīcas katehismu (2664), sacīja pāvests. Viņš piebilda, ka tā ir mūsu ticības žēlastība. Mēs nevarējām iedomāties vēl cēlāku aicinājumu. Pateicoties Jēzus cilvēcībai, Dievs kļuva mums tuvs. Pateicoties Jēzum, mums ir pieeja paša Dieva dzīvei, Trīsvienības dzīvei. Jēzus mums plaši atvēra šīs Tēva, Dēla un Svētā Gara mīlestības noslēpuma durvis – piebilda pāvests.

03 marts 2021, 12:19